sestdiena, 2012. gada 28. aprīlis

Maija brīvdienas Švarcvaldē

28.04
Ap 22:30 ielidojam Baden Airpark. Steidzīgi ielecam taksī un skaidrojam šoferim, ka līdz 23:00 mums obligāti jānokļūst Maria Hilf klosterī. Melnīgsnējais taksists dara ko var, vietās, kur zīme 70, braucam ar ātrumu 130 km/h. Kā gangsterfilmā. Un visu paspējam! Klostera māsas mūs sagaida un izgulda katru savā istabiņā ar Bībeli uz galda.

29.04
No rīta mūs modina zvanu skaņas. Izstaigāju klostera teritoriju – zied koši rododendri, pa aveņu plantācijām skraida zaķi, kokos dzīvojas vāveres – idille! Paēdam lieliskas brokastis un braucam uz Bāden Bādeni pēc riteņiem, bet ar velonomām švaki. Grūti atrodamas, nesazvanāmas, brīvdienās slēgtas un ar smieklīgi mazu riteņu skaitu. Bet mēs neskumstam, ejam pārgājienā. Kāpjam kalnā uz Veco pili un Battertfelsen. Ir brīnišķīgs pavasaris, viss tik mirdzoši zaļš un ziedošs, satiekam runātīgu vāciešu pāri, kas iesaka mums skaistākās takas gar klintīm. Visapkārt liela rosība, augstākie klinšu stabi pilni ar drosmīgiem kleterētājiem.
Krietni izstaigājušās iepērkam vietējos vīnus un cepumus vakariņām.
Mājupbraucot atkal veiksmīgi ietaupām uz sabiedriskā transporta rēķina.
Pārgājiens






30.04
Dodamies uz Franciju, uz Strasbūru. Stacijā iznomājam riteņus un vizināmies pa centru, gar kanāliem, pār tiltiņiem, piestājam pie  milzīgās katedrāles. Piepildām bērnības sapni un izbraucam ar greznu karuseli, atrodam kolosālo Petit France, sameklējam geoslēpni pie Eiroparlamenta, tad relaksējamies  Orangerie parkā, kur pilns ar slavenajiem Elzasas stārķiem, un vērojam kā pāvs ievibrē savu krāšņo asti, cenzdamies savaldzināt garlaikotās mātītes.
Atdodam riteņus, paēdam, izmetam loku pa veikaliem un laižam atpakaļ uz savu klosteri.
Vakarā paņemam vīna pudeli un ejam dabā izbaudīt.
Strasbūra ar velo







01.05
Šodien maija svētki. Braucam uz Hochstrasse. Autobuss pārpildīts kā Indijā, visi dodas uz kalniem - tūristu zābakos, ar mugurenēm, cilvēki vairs netiek iekšā, paliek pieturās, tāda burzma un tusiņš. Uzkāpjam līdz Mehliskopf -Turm, tad Hochkopf, redzam slēpošanas kalnus, pa brīdim paveras tālie skati, beigās ļoti skaists gājiens gar Gertelbachwasserfälle. Nav pierasts tik daudz staigāt- uzberžas tulznas, sāp muskuļi, nogurums, bet tomēr ik pa laikam pārrunājam cik labi, ka nedabūjām tos velosipēdus, cik grūti būtu mīties pa tik kalnainiem ceļiem. Vakarā pastaiga ar vīnu, kūkām un geoslēpņiem pa Altschweier vīnogu dārziem.
Dienas pārgājiens
Vakara pārgājiens








02.05
Vēl viens pārgājiens pa Švarcvaldes mežiem. Uzkāpjam brīnišķīgajā Herta Hūtte, noejam gar Falkenfelsen klintīm, par spīti sagruvušajām trepītēm iekarojam mežonīgo un visu aizmirsto Lāču akmeni. Un atkal ik pa brīdim baudām tālās ainavas. Tagad, maijā, tie Švarcvaldes meži nemaz tik melni nav, košais, pavasarīgais zaļums spraucas starp tumšajām eglēm. Droši vien arī rudenī te būtu ļoti skaisti.
Vakarā  vīna degustācija Affentāles vīndaru apvienībā. Apmulsinām darbinieci, sakot, ka vīns šķiet nedaudz rūgts. Pēc tam soļojam caur saulainiem vīna dārziem ar lielu līkumu uz Carl-Netter torni. Ir tik vējains,sajūta kā uz kuģa, fotografējamies un muļķojamies.
Dienas pārgājiens
Vakara pārgājiens







03.05
Pēdējo dienu vienkārši nobumbulējam, sēžam Bāden Bādenes teātra parciņā, ēdam kūkas un gar sparģeļu laukiem braucam uz lidostu.