Pārgājiens pa Tukuma kalniem

Pāri Āža kalnam, Poļu kalnam un Milzkalnam.

Melnupītes kanjonu meklējot

Ekspedīcija uz Lielā ieža alu, Viešu pilskalnu, Melnupītes kanjonu un vasarā neatrasto Blusu alu.

Pārgājiens pa Amatas taku

Velobrauciens Ķemeru apkārtnē

Ķemeru purva laipas - Kūdra - vecais purvs - Akacis - Slokas ezers - Lapmežciems - Kaņieris - Zaļā kāpa - Ķemeri

snikers

Nu jauki izbraukājāmies. Laiciņš, lai gan rīta pusē bija pavēss, tomēr visumā ļoti jauks. Rīta agrumā, ar apsarmojušām laipām, nelielu migliņu un sauli rudenīgais purvs izskatās īpaši jauks. Skaistie purva ezeri ar saliņām, uz kurām aug kāds vientuļš koks, Akacis, Slokas ezers Melnezers . Forša bija pontonu laipa starp niedru mežu Kaņiera ezerā. Nu un Zaļā kāpa, to nevar aprakstīt, tā ir jāredz. Jā un aromātiskais Ķemeru sēravota ūdens. Dēļ tā vien ir vērts braukt uz Ķemeriem. Un protams jāuzteic mūsu jaunā paaudze kas godam izturēja braucienu.


PZ

... Un rudens... nu jā, es visur nemitīgi atkārtoju, ka šis rudens ir vienkārši fantastisks. Kaņiera laipa bija tāds pārsteigums, nezināju nemaz, ka tāda ir, pie tam, tik feina, īpaši gājienos starp niedrēm. Un Zaļās kāpas taka arī forša, tur gan dabūja ciest mana nerūdītā pēcpuse, bet to kompensēja rudens meža smarža. Paldies snikeram par omēm sarūpēto braucienu!

Jautrite

Bija baigi forši! Tas purvs ar vientuļām salām un kociņiem bija kaut kas neredzēts. Un tā laipa Kaņierī visssppāār - tāds piedzīvojums! Tik labi varēja izbaudīt šī gada skaisto rudeni. Esmu priecīga, ka var izrauties ārpus pilsētas un izbaudīt skaistās rudens krāsas un smaržas svaigā gaisā un labā kompānijā. Paldies visiem!

Tantrix

Lieeeels paaaaldies Snikerim par organizēšanu. Un , protams, paaaldies visai kompānijai , patīk , ka tik daudz labu cilvēku vienkop atpūšas Ļoti labs un nesteidzīgi piesātināts brauciens sanāca. Un , protams, ka laiciņš kā skaista rudens dāvana mumsiem. 

Velomafijas 5 gadu jubilejas bankets

Vispirms 23. Latvijas riteņbraucēju vienības brauciens, pēc tam Velomafijas 5. jubilejas bankets ar mākslas nodarbību (salmošanu).

Divdiennieks pie Usmas un Mordangas ezeriem

snikers

Laika apstākļi mūs nelutina. Uzvelkam mitrumizturīgu apģērbu un brauciens apkārt Usmas ezeram no kempinga Dižāpas sākas lietū. Pirmā apstāšanās ir pie Usmas luterāņu baznīcas Baložkalnā. Neliela, skaista, uzkalniņā celta guļbūves baznīca. Tālāk braucam pa dažādiem mazākiem un pavisam maziņiem meža ceļiem, nedaudz attālinoties no Usmas ezera lejasgala. Brauciens izvēršas par gaileņu medībām. Pāris braucējas nespēj pabraukt garām dzeltenajām sēnītēm, rezultātā uz priekšu virzamies diezgan gausi. Labi, ka lietus ir pārgājis. Nobraucam gar Mežzīles dzirnavu ezeru un Slūjas ezeru. Tālāk garmins mūs ieved Druviņu tīrelī un liek tam braukt cauri, izstaigājam krustām šķērsām un tiekam pie slapjām kājām, bet diemžēl ceļu neatrodam. Griežamies apkārt un par laimi satiekam vīru, kas parāda pareizo ceļu. Tiekam arī pie caurdurtas riepas. Laiks sāk piespiest braukt ātrāk. Amjūdzē piebraucam pie ezera, kur pāri Amjūdzupei redzam Viskūžu salu. Turpinam ceļu un nonākam Usmā. Apskatām moderno Usmas luterāņu baznīcu un ne īpaši iespaidīgo Elku liepu. Piebraucam Elkragam, no kurienes var redzēt Moricssalu. Usmas veikalā tiek iepirkti produkti gaileņu mērces pagatavošanai. Atkal sāk līt lietus. Tagad esam uz asfalta un varam piedot gāzi. Diezgan ātri tiekam līdz Ūdru kalnam un uzkāpjam skatu tornī. Paveras burvīgs skats uz Usmas ezeru un apkārtnes mežiem. Vēl tik mazs gabaliņš un ap deviņiem atgriežamies kempingā. Esam nedaudz izmirkuši, noguruši, bet priecīgi par izdevušos braucienu. Notiek vakariņu gatavošana, kur galvenais ēdiens ir gaileņu mērce. Lai nedaudz sasildītos tiek tukšots dzērveņu uzlējums. Vakars paiet sarunās un malkojot alu. Ap pusnakti dodamies pie miera. Neesmu gan pārliecināts, vai meitenes vēl neaizšāva uz blakus notiekošo ballīti, kaut kā baigi samiegojušās izskatījās no rīta.

Rīts ir skaists, saulains nu riktīgi piemērots riteņošanai. Šodien padomā ir brauciens gar Mordangas ezeriem. Tiekam līdz Kāņciemam, kur nobraucam gar Kalvenes(Līkumu) ezeru. Debesis paliek draudīgi tumšas un dārdina pērkons. Pa ceļam apskatām vēsturisku lauku sētu ar vecām guļbūves ēkām. Tā kā neviena apkārt nav, neiztiekam bez aveņu, upeņu un jāņogu ēšanu. Tālāk braucam uz Mordangu, kur iebraucam Mordangas mācību centrā, kas atrodas starp Mordangas ezeru un Mežezeru(Kāņu ezeru). Tur notiek kaut kāds salidojums. Grupas Klaidonis mūzikas pavadījumā to apskatīt izdodas tik no attāluma. Diezgan plašs, labi kopts īpašums ar dažādiem sporta laukumiem, pirti, viesu māju utt. Tālāk braucam skatīt ezeru Zilonis. Nedaudz apjūkam, bet ar kopīgiem spēkiem atrodam pareizo virzienu un, nobraucot gar Mežmuižas ezeru, trāpam pie Ziloņa. Nav saprašanas, kapēc ezers saucas zilonis, jo ne pēc izskata, ne arī apkārt klīstošus ziloņus nemanījām. Turpinam ceļu uz Rendu. Rendā pirmais ir kroga apmeklēšana, kur tiekam pie soļankas un kafijas. Ēdot notiek vārdu stirkāšanās, gumzīšana un stampāšana pielietošana dažādām situācijām, sanāk diezgan smieklīgi, labi, ka apkārt nebija daudz klausītāju. Pilniem vēderiem tā gausi, miegaini braucam skatīt Īvandes ūdenskritumu. Tas kritums jau ir, bet ūdens tik tāds mazs strautiņš. Pavasarī noteikti būtu citas skats. Aizbraucam uz Rendas baznīcu un nobradājam tikko skaisti nogrābtos celiņus. Tālāk apbraucam apkārt un apskatām neizteiksmīgo Lielrendas muižu. Sākam ceļu atpakaļ uz kempingu un kādā krustojumā ieraugam norādi uz Mežmalas klēti. Esam bijuši nevērīgi, jo klēts atrodas netālu no Ziloņezera, ciematā Ezeri. Pēc nelielas apspriedes braucam skatīt klēti. Izrādās, ka ciematā ir vairākas interesantas guļbūves ēkas. Vēloties nofotografēties pie klēts, saņemam aizrādījumu, ka tas esot privātīpašums. Sāk gāzt lietus un labi, ka ir lieli koki, kur patveramies. Braucam atpakaļ uz kempingu, kur beigās dabūjam pamatīgi izlīt. Tā divu dienu brauciens ir beidzies.

Ir labi būt kopā ar patīkamiem cilvēkiem, skatīt mūsu valsts dabas un cilvēku veidotus jaukumus. Paldies Jums.

kūtrais minējs

... bija dievīga, ļoti relaksējoša nedēļas nogale pie dabas krūts ar sēnēm, ogām, meža smaržu, Usmas ezeru. Man arī sākotnēji šķita, ko tur daudz mežā redzēs - bet atradās arī šķietami bezgalīgajos Usmas mežos dažādi interesanti objekti un objektiņi. Koka apbūves tai pusē tiešām ir daudz. Esmu pārliecināta, ka arī jums būtu paticis!

Jautrite

Ļoti forši izbraukājāmies pa skaistajiem un gaileņu/brūkleņu pilnajiem Usmas mežiem. Sestdien apbraucām apkārt Usmas ezeram. Ļoti daudz laika pavadījām sēņojot un ogojot  (mūs ar kūtro minēju nevarēja dabūt prom no gaileņu vietām. Salasījām veselu kaudzi sēņu vakariņām), sajūsminoties par zaļajām priežu un violetājām viršu audzēm.

Pirms brauciena man nelikās, ka izvērtīsies tik skaists maršruts. Arī apskates objekti bija - mīlīga koka Usmas baznīciņa, Latvijas valsts mežu celts skatu tornis, no kura paveras skats uz Usmu, Moricsalu un dažādiem ragiem.

Svētdien mums bija ezeru tūre garām Mordangas ezeru virknei. Bijām pie ezera ar nosaukumu Zilonis. Apskatījām Īvandes ūdenskritumu Rendā un Mežmuižas koka klēti. Reizēm bija sajūta, ka esam Brīvdabas muzejā, tik skaistas tās vecās koka ēkas.

Paldies snikers par maršrutiem un loģistiku un visiem par kompāniju. Bija veselīgas brīvdienas!

Pa veco Ērgļu dzelzceļu

Jautrite

Pļaviņas-Ērgļi posms pa vietējās nozīmes serpentīniem augšā un ar lielu ātrumu lejā - pusdienas jau ierastajā Ērgļu kafejnīcā, kas strādā 00-24 - 1. stacija Ērgļi, joprojām labi saglabājusies, šķiet, ka pēdējais slēpotāju vilciens vēl nesen kā kursējis, 97 km no Rīgas, līnija atklāta 1937. gadā – no Roplaiņu stacijas pāri palicis tikai perons un daži soliņi, šeit es tieku pie trofejas (milzīgas naglas), kas tiek vadāta līdzi un atvesta līdz pat pašai Rīgai – Baltavas stacijā ir gan perons, gan uzraksts – Līčupē perons aizaudzis ar garu zāli – Taurupē stacijas māja bez uzraksta – Plāterē teju nekas – Plaužu ezerā atsvaidzinoša pelde izkarsušajiem ķermeņiem, pikniks un kārdinoša doma pavadīt atlikušo dienas daļu tepat – Ķeipenes stacija ar S. Eizenšteina komunikāciju centru, instalācijām un drausmīgu karstumu un šļauganumu, saldējums vietējā veikaliņā un jautras diskusijas ar vietējiem personāžiem par mūsu peldkostīmiem, milzīga dundura kodums manā plecā – Vatrāne ar peronu un soliņu – Kastrānes stacija ar peronu un milzīgu žagaru kaudzi – Suntaži ar visai labi saglabājušos stacija ēku, vilšanās par slēgto kafejnīcu un palikšanu bez ilgi cerētās kafijas, fotosesija pie Suntažu muižas, laiskošanās – Sidgundas stacija ar uzrakstu un sirsnīgu vietējo sievieti, kura iznesa mums sasaldētu bērzu sula, kas turpmāk mums lija iekšā aumaļām un labi atvēsināja – Kārde ar izdrupušu perona malu – Augšciems ar vareni lielu stacijas māju, grilu un dažādiem sēžamajiem – Remīne ar peronu un žagaru čupu – vispār jau lēnām sāk apnikt braukt – Kangaru stacija ar divstāvu māju nedaudz līdzīgu Augšciema stacijai – Bajāri ar saskumušu soliņu – Ķivuļi ar uzrakstu un netālu sēdošiem vietējiem, kuri, mūs ieraudzījuši, savā starpā apspriež, ka stacijas nosaukuma uzrakstu vajadzētu demontēt – Jauncekule un Cekule nekas nozīmīgs – Pie Sauriešu stacijas sākas visādi sliežu ceļi un tālāk braukt līdz Rīgai nav īsti iespējams – lidojums kosmiskā ātrumā uz Salaspili, lai ar pēdējo vilcienu sasniegtu Rīgu un nebūtu zvans draugam ar lūgumu pēc evakuatora
Dzelzceļš demontēts 2009. gadā.

Vakara velobrauciens Rīgā

Rīga - Doles sala - Ķekava - Rīga

Velobrauciens Tukuma apkārtnē

viens
"Tukuma apkārtnes paugurainums gan ir ļoti superīgs un pilis un ezers un baskāju taka jauka.
Un man arī patika ļoti daudzi mazie meža celiņi un kalniņi, es pilnīgi iedomājos kāds kaifs ir kaut kad rudenī vai pavasarī, kad tie celiņi ir stingri un mitri, vienatnē vai pavisam mazā kompānijā tā raiti un sportiski izbraukt to visu."
Pece"Baskāju taka... vnk ekselents sadomazo pasākums pēdām. Psiholoģiski grūts brauciens...visu laiku acis uz leju un vaktē tik smiltis, ne pa labi, ne kreisi palūrēt. Fiziski gan vispār nebiju piekususi un dibens ar nesāka pie 60 km sāpēt/berzt.Bet maršruts feins, medaļu snikeram piešķirt par tiem meža celiņiem/taciņām."
Tantrix"Pirmkārt gribētu izteikt lielu atzinību un paldies snikeram par pasākuma organizēšanu un nodrošināšanu, iesaistot pat visu savu ģimeni.
Otrkārt liels paldies visiem par piedalīšanos un kompāniju! Un kompānijai šodien bija liels spēks. Manuprāt mūsu grupai veidojas tāds kā rūdījums un grūtību pārvarēšanas gars. Par spīti tam, ka ir grūti, ar smaidu un humoru. Velomaršruts man patika, ļoti grūts un reizē arī interesants. Un bija ceļā posmi pa mežu kā saldēdiens. Nu jā, un ne tikai MTB , bet arī jau cyclocross. Un viens es nevarētu tā saņemties kā kopā. Un ja nebūtu tāds sausums arī smilšu būtu mazāk.Šis priekš manis bija grūtākais velobrauciens šosezon. Ja būtu sezonu sācis ar šo, tad nenobrauktu līdz galam.
Man tiešām patika trase, un bija arī vienkārši lieliski ceļa posmi , kurus es pats nekad nebūtu atradis. Sajutos kā tāds krosists. Un tad tas meža celiņš pirms Baskāju takas kā liriska meditācija ... Un man kāreiz vajadzīgs treniņš pa kalniņiem, un jā ... arī pa smilšaini ceļu vadīt velo.
snikeri ,vēlreiz paldies ! ( kā reiz vakar domāju, ka ir tik feini, ka ir cilvēki , kas organizē, uzņemas vadību un rūpējas par citiem brauciena laikā. Labie velogariņi."
minkasi
"Nu jāsaka, ka grūti man šodien gāja un pirmajos 35 kilometros riktīgi niķis nāca virsū, bet pēc tam vienā brīdī kaut kā palika krietni vieglāk un jau ar ironiju iesmēju par kārtējo smilšu čupu, kas paveras aiz līkuma.
Štrunts ar kalniņiem, bet tās smiltis! Tā, ka oficiāli arī no savas puses pasludinu šo par šīs sezonas grūtāko braucienu.
Bet tā kā snikers beigām bija sataupījis to burvīgo meža celiņu, tad visas bēdas jau bija aizmirsušās un Baskāju taka vispār burvīga. Beigās jau biju gatava vēl 20 km mī.
Tā, ka neskatoties uz manu vilkšanos astē un bubināšanu ik pa laikam, jūtosgandarīta par braucienu, lielais paldies snikeram"
armands
"Paldies arī no manis par braucienu! Pacīnījos ar smiltīm, bet jūtoos atkal dzīvs un lietojams!"
kūtrais minējs
"Paldies par vakardienu!
Man Sigulda kaut kā tomēr grūtāka likās. Siguldā nez kāpēc grūtāk minās, par spīti tam, ka km bija mazāk.
Savukārt man šādus braucienus līdz galam mazliet traucē baudīt bailes no ātruma - bail kaut kur izslīdēt un nozvelties, galu galā nekāds velovirtuozs neesmu, pieredzes nav, bet dzīvot gribas bez lauztiem kauliem utt īpaši šādus celiņus droši vien prot novērtēt tie, kas māk ļauties un pa nobraucieniem un saknēm vienkārši lidot.
Bet tas nenozīmē, ka negribu vēl! meža celiņi ir vienkārši burvīgi"
Mia
"Paldies arī no manis Tev, par organizēšanu un maršrutu un atbalstu, šodien skatoties bildes man protams ir žēl, ka es tur nebiju.
Kompānija bija feina, paldies par rūpēm un atbalstu, īpašs paldies Maldai, kura man palīdzēja pēc kritiena, jo kāja kaut kā mistiski bija iesprūdusi rāmī, paldies Armandam par zemeni, paldies Gaidim par atbalstu un uzmundrināšanu.Paldies, jums visiem milzīgs."
Jautrite
"Paldies snikeram par vakardienu! Ļoti sportiska diena bija, man patika!
Izvicināju ne tikai kāju muskulatūru, bet, stumjot velosipēdu, arī roku. It kā bija to smilšu padaudz, bet man pat neviens lamu vārds neizspruka. Laikam biju iekšēji sagatavojusies, ka būs grūtāks maršruts kā citkārt. Bet man jau patīk tie meža ceļi un celiņi, takas un taciņas. Un kas par gaisu un smaržām mežā! Un mellenes un avenes.
Pēdas no Baskāju takas vēl šodien nedaudz jutīgas. Toties vakardien iepirktais alus labi noderēja šodien. Sev par pārsteigumu vakarā viegli aizmigu un labi gulēju, kaut gan slodzīte pa dienu bija bijusi ne pa knapo.
P.S. Sastāvs daudzuma ziņā mums bija kā uz Tukuma velodienu."
snikers
"Nu jā palasot dalībnieku domas saprotu, ka esmu jūs visus nomocījis pa riktīgo. Es jau visu nedēļu cerēju uz lietu, bet nekā. Nu labi, kā ir, tā ir. Ļoti ceru, ka nākamreiz, kad piedāvāšu braucienu, nebraukšu viens.
Paldies visiem par drosmīgi un dusmīgi pievarēto Baskāju Dakāras veloralliju."
 

Vakara izbrauciens Rīgā

Gar Balto kāpu, Buļļupi uz Bolderājas jūrmalu.