piektdiena, 2010. gada 30. aprīlis

Velobrauciens Mozeles ielejā

3 meitenes ar riteņiem
MOZELES IELEJĀ
30.04.-5.05. 2010.

Piektd. 30. aprīlis      ~20 km
Lidojam uz Hānu, nav busiņa, tāpēc ar taksi braucam līdz Zell. Paņemam nomā velosipēdus, tādus smieklīgus, stilīgus, ar groziņu, Zellē vēl paēdam pusdienas un braucam gar upi uz Senheim. Ziedošs pavasaris. Viss saplaucis-ceriņi un kastaņi, pienenes un rapši, ābeles un mandeļkoki. Skaisti un ik pa brīdim kāda smarža uzvēdī. Bet vīna lauki gan vēl pelēcīgi, tikai tagad lien ārā mazas lapiņas. Vakarā hotelīša saimnieki ļoti jauki, dzeram kopā rislingu no viņu vīna pagraba, pļāpājam, tad ejam uz pilsētiņas Maija svētku svinībām. Tur pūtēju orķestris, ceptas desas un alus, šovakar jārotā un jāuzslien maija koks. Ejam pastaigā pa vīna dārziem, satiekam arī vīna dievu 

 Sestd. 1. maijs     ~ 45 km
 No rīta nopērkam no saimnieka vīna pudeli un riteņojam tālāk. Beilstein pilsētiņa ar pildrežģu mājām un kalna galā pilsdrupas. Uzkāpjam, super skats no augšas. Tad gribam noīsināt vienu Mozeles līkumu un laižam pa taisno uz Treis-Karden. Izrādās, ka tomēr briesmīgs kalns. Mēs ar saviem stilīgajiem riteņiem nevaram pabraukt, stumjamies. Augšā dzelteni pieneņlauki un tad pamatīgs nobrauciens. Laižam pāri upei un meklējam Eltz pili. Līdz pēdējam brīdim noslēpusies ieplakā pils ar daudziem tornīšiem kā no pasaku grāmatas. Tikai žēl, ka restaurācija, pāri sliecas koši dzeltens milzu ceļamkrāns. Tad ripinām uz Kochem, tur arī pils, bet to skatāmies tik pa gabalu, jo esam izsalkušas, meklējam kur pieēsties.  Tad Ernst-te naktsmājas, vakarā atkal dzeram vīnu aumaļām. :)


 Svētd. 2. maijs       ~35 km
No rīta uz romiešu kapenēm, baigais kalns. Geokešings un kārtīga lietusgāze. Labi, ka esam zem jumta. Tad vēl viens geo punkts ceļmalas tornī. Un tik ripinām pa vīnogu lauku šaurajiem celiņiem, kamēr esam pie Calmont kletersteig. Paliek arvien saulaināks un siltāks. Kāpjam pa šaurām taciņām uz augšu, nesaprotu, kā tie vīndari te spēj izkāpelēt, apkopjot un ražu vācot. No augšas elpu aizraujoši skati, redzam klostera drupas pretējā krastā. Romantiski. Bukletiņā bija teikts-dramatiski , bet īstenībā tā kleterēšana tāda stipri nosacīta. Tad uz priekšu. Bullay 2 stāvīgs tilts, pa augšu vilcieni, pa leju pārējie. Un mums tur vēl viens Geokešings. Atradām! Alfā apmetamies savās naktsmājās un dodamies uz pili. Kalna galā maza smuka pilīte, uzkāpjam arī tornī, skaisti. Bet pašā vakarā vēl braucam pāri tiltam vīnu dzert. Atrodam omulīgu krodziņu, ir tik forši! Atpakaļ minamies ar ieslēgtām lampām, ir jau tumšs.

 Pirmd. 3. maijs     ~40 km
Turpinām tik mīties gar Mozeles līkumiem. Punderich akvadukts. 93 arkas, pamatīga būve. Šodien darba diena, vīnogu laukos aktīva rosība, cilvēki kaplē, traktori braukā. Traktori vispār ļoti daudz, arī vecpilsētu šaurajās ieliņās pilnīgi normāli stāv pa kādam traktoram. Trābenā šopings! Jautri. Krov – leģenda par puisīti, kas tiek pērts, jo sadzēries vīnu. Urzig-te jau es esmu pirms pāris gadiem bijusi, tad Welen ar daudziem saules pulksteņiem. Bernkastel paēdam super vakariņas. Bernkastel laikam viskrāšņākā pilsētiņa no visām, nu ļoti, ļoti grezna un izcakināta. Naktsmājas stilīgi jocīgā mājā Brauneberg. Pāri ieliņai krogā nopērkam dienišķo vīnu un savā ēdamistabā no īstajām Mozeles vīna glāzēm ar zaļo peku izdzeram. Kas var būt labāks!


Otrd. 4. maijs     ~50 km
Šodien ļoti auksts un vējains, nemīlīgs. Klostera drupas augstu kalnā, tur Geokešings, tad vēlreiz palīkumojam pa Bernkasteli.. Kolosāla tā mazā Spitzenhaus. Izstieptu roku platumā, 600 gadu veca, bet tik koķeta.  Trārbahā apskatām smukos tilta vārtus un velomuzeju. Tad pie zvanu torņa sākam svinēt valsts svētkus- dzeram vīnu, pēc tam ēdam milzīgas kūkas. Vakarā esam Zell. Atdodam riteņus, kāpjam augšā uz Zell kletersteig. Šis jau drusku labāks! Augšā tornī atkal viens Geopunkts.. Bet lejā negribam iet garo apkārtceļu un lienam, rāpjamies, šļūcam pa taisno, pa vīnogu laukiem, baidāmies, ka mūs kāds nepieķer. Kā tādi puišeļi. Vakariņas un ejam gulēt. Rīt 5:00 jāceļas. Jābrauc mājās, prieki beigušies.


 Trešd. 5. maijs  7:05 Lidojam                                                                      
Gandrīz nokavējam savu lidostas busiņu. Un šoferis stāsta, ka Islandē vulkāns atkal darbojas, ka dažus reisus slēdz. Bet mums viss kārtībā, pusdienlaikā jau esmu Siguldā un eju uz darbu.
Ļoti gribu vēlreiz rudenī pa Mozeles vīna dārziem pabraukāt!

svētdiena, 2010. gada 18. aprīlis

Slēpņošana Līgatnes apkārtnē

Vienā jaukā dienā pastkastītē iebira piedāvājums piedalīties piedzīvojumu sacensībās "Pavasaris Līgatnē". Diemžēl daļai iepriekšējā gada dalībnieku jau bija plānos vizināties Vāczemē. Mezhoniite tomēr bija liela gribētāja piedalīties un tika nolemts viņu jau savlaicīgi iepazīstināt ar Līgatnes novadu. Neraugoties uz ļoti nelabvēlīgo laika prognozi un nebīstoties no draudīgajiem, tumšajiem mākoņiem, kas mūs sagaidīja Līgatnē, devāmies ceļā.


Jāatzīmē, ka šajā braucienā tika sasniegts savdabīgs rekords- dienas laikā nobraukti 35 km! Jā, nu tas ir mazākais, kas līdz šim bijis. :) Bet mēs nesēdējām rokas klēpī salikušas, braukt nebija laika, jo bija jāmeklē slēpņi- geocaching objekti. Pēc pirmajiem nobrauktajiem kilometriem noparkojām riteņus mežā un ar lielu, grūtu, bet skaistu līkumu pa mežonīgu gravu aizgājām līdz pirmajam mērķim- Zanderu alām. Ar pirmo piegājienu slēpnis rokās nedevās, bet pēc tējas pauzes tomēr itin veikli tika atrasts vajadzīgais konteiners. Un ļoti smuks konteiners!


Turpinājām ceļu uz Lejaslīgatni.  Uzbraucām augstajā Cepurkalnā. Atradām Spriņģu iezi, bet turpinājums neizvērtās veiksmīgs, jo tomēr neizdevās atrast otru ieplānoto slēpni. GPS īsti nevarēja saorientēties, uz kuru pusi tad mūs īsti sūtīt, pie objekta aprakstā minētais hints, ka jāmeklē zem koka un sūnām, arī neko daudz nepalīdzēja. Mežāk jau koki un sūnas vien ir, tie, zem kuriem meklējām mēs, izrādījās nepareizie. Mazliet saskumām un gar rehabilitācijas centru nobraucām paskatīties uz Spriņģu iezi no lejas.

Tālāk ceļš uz Ķūķu iezi. Tā ka neilgi pirms tam bija lielie pavasara plūdi, tad uz ceļa vienā vietā vēl palikusi milzīga peļķe, kurai ar velo garām varēja tikt. Toties ar auto gan nē, to mums uzskatāmi nodemonstrēja šodien jau iepriekš satiktais puisis, kurš smaidīgs bradāja pa peļķi apkārt savam noslīkušajam autiņam.

Lejaslīgatnē vēl paložņājām gar Ānfabrikas klints pagrabiem, nobildējām gulbīšus un posāmies atpakaļ uz augšējo Līgatni, kur bija jāpaspēj uz vilcienu. Līdz vilcienam gan vēl laiks drusku palika, tāpēc paspējām pievērsties dienas jautrākajai daļai- pozēšanai pie bebra kunga kādas, kā izrādījās, privātmājas pagalmā.