Ekskursija uz režisora E. Kusturicas kino pilsētiņu un brauciens pa šaursliežu dzelzceļu.
Jautrite
Brauciens pa šaursliežu dzelzceļu Šarganska osmica Serbijā. No ciemata Mokra Gora (netālu no E. Kusturicas etno ciemata) uz Šargan Vitasi.
Biļetes pērkam no rīta pirms brauciena, tāpēc mums tikai stāvvietas, jo sēdvietas aizņēmušas skolēnu grupas. Toties mums tiek labākās stāvvietas - atpakaļceļā pašā vilciena aizmugurā.
Turpceļā vilciens brauc bez apstāšānās, bet atpakaļceļā tas apstājās vairākās pieturās, kurās var izkāpt ārā un apskatīt apkārtni.
2. diena
Jautrite
Žabļjak-Taras ieleja-Čūsku ezers (Zminje jezero)-Melnais ezers (Crno jezero). Esam diezgan augstu, tāpēc te vēl sniegs un auksts. Lietus arī līst, mūs nesaudzēdams. Esmu izlijusi līdz pēdējai vīlītei, zobi klab. Prieks par vismazāko saules stariņu, kas spēj izlauzties no biezās mākoņu segas. Daba vienreizēja - gan kalni, gan meži, gan klintis, gan ezeri. Apkārt Melnajam ezeram jauka taciņa, ar velo gan nedaudz extrēma.
Dzīvojam pie ļoti viesmīlīgas melnkalniešu ģimenes un šajā aukstajā laikā (+4 C līdz +7 C) sildāmies ar nelielu devu Sļivovicas
3. diena
Jautrite
Šodien plānā pirmais nopietnais serpentīnceļš - apmēram 10 km tik uz augšu. Sākumā biju nedaudz nobijusies, bet braucās necerēti labi un viegli. Patīk man tie serpentīnceļi. Un Taras ieleja vienreizēja!
4. diena
Jautrite
Kolašin-Biogradska dabas parks-Biogradska jezero-Mojkovac apkārtne.
Neliels, bet skaists serpentīnceļs uz Biogradska ezeru. Apbraucām apkārt ezeram, nemitīgi jūsmodami par skaisto dabu visapkārt.
Bijām plānojuši braukt pāri kalniem, bet sniega dēļ tas diemžēl nebija iespējams. Izdomājām uz vietas citu, arī interesantu braucienu pa grantētiem un ļoti stāviem zemes ceļiem. Domāju, ka tie noteikti bija virs 10% slīpuma. Brīžiem likās, ka ritens no stāvuma apkritīs augšpēdus. Uzbraukt kalnā ir viena lieta, bet nobraukt ir pat 3x grūtāk, it īpaši pa slapju, stāvu un akmeņainu granteni. Finišā gandarījums par paveikto.
5. diena
Lietus mazliet ievieš korekcijas mūsu plānos, tāpēc šodien autoekskursija no Biogradska dabas parka uz Kotoras līci, pa ceļam apskatot skaistākās vietas, iebraucot vīna darītavā un piebraucot pie Sv. Stefan.
6. diena
Jautrite
Skaists brauciens apkārt Kotoras līcim, vienu posmu izbraucot pa stāvu kalnu ceļu.
Pa ceļam senā pilsēta Perast, citas mazpilsētiņas un mazi, omulīgi Adrijas jūras piekrastes ciematiņi.
Dažbrīd bija sajūta, ka esmu Horvātijā.
Braucot kalnā, sāka spīdēt saule un mīties kļuva aizvien grūtāk. Secināju, ka man vieglāk pieveikt augstummetrus ir vēsākā un mākoņainā laikā. Te vēl nenojautu, ka manas vēlmes drīz vien piepildīsies un noslēdzošajā dienā būs visapkārt tikai mākoņi un migla un līs straumēm
Šodien satikām arī vietējos zvērus
romantiskas govis ar zvaniņiem, čūsku ar dzeltenīgu galvu, ēzelīti un
suņus, kas neatlaidīgi sekoja mūsu ceļojumam vairāku kilometru garumā.Vēl jāpiemin, ka vietējie ļaudis Melnkalnē ir ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi. Šodien piemēram izpalīdzēja ar dzeramo ūdeni.
Vakara pārgājiens uz Kotoras cietoksni.
Pa dienu augstummetri bija savākti par maz, tāpēc devāmies pēc tiem vēl uz skaisto Kotoras cietoksni.
Jauks kāpiens gan uz augšu, gan uz leju.
Lejā nokāpām ap 20:00, kad romantiskie ļaudis ar uzkodām un vīna pudeli padusē devās augšup, vērot saulrietu.
Iepriekšējā vakarā cietoksni apskatījām tikai no lejas un tumsā, bet arī nebija ne vainas. Biju gatava doties uz augšu arī tumsā, diemžēl mūsu kompānijā neatradās dzirdīgas ausis
7. diena
Jautrite
Kotora-Cetinje-Kotora
Skaistākais un mans mīļākais brauciens šajā veloceļojumā Melnkalnē. Vēl nevaru saprast, bet varbūt šodienas maršruts bija pat skaistāks par Grossglockner kalnu ceļu Austrijā. Nedaudz jāpaiet laikam, lai saprastu, kurš tad īsti.
Laiks gan drausmīgs, ceļi tīti mākoņos un miglā. Redzamība sākumā gandrīz nekāda. Atkal izlīstam līdz ādai jau pirmajos kilometros un esam nenormāli pārsaluši. Un kāda laimes sajūta pārņem, kad tiekam iekšā kafejnīcā ar kamīnu, kur var sasildīties un izžāvēt salijušās drēbes.
Ar sausām drēbēm varam doties pretim nākošajai ielejai un serpentīnam. Pēc trešā serpentīna atkal esam nokļuvuši lietus mākonī. Temperatūra tikai ap +4 grādiem, visi slapji un lielā ātrumā, gandrīz piesaldami pie velosipēdu riteņiem, dodamies lejā. Atkal veiksme, jo pa ceļam ir kalnu kafejnīca, kurā kuras krāsniņa. Pēc tam tikai atlicis pēdējais nobrauciens cauri mākonim, redzamība pavisam niecīga. Pamatīgi jākoncentrējas, lai neaizbrauktu pa taisno lejā. Tiekam cauri mākonim un izbraucam vakara saulītē. Esam it kā pilnīgi citā realitātē.
Brīnišķīga diena, neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem. Un kompānija ekselenta
Daļa serpentīna nebūtu bijusi, ja nejauši suvenīru veikalā neieraudzītu un neiegādātos ļoti uzrunājošu pastkarti ar slaveno serpentīnceļu, kas sākas netālu no Kotoras, Centinjes virzienā.
Šodien sasniegts arī personīgais rekords - 107 km un 2212 augstummetri. Treniņi Latvijā devuši pamatīgu rūdījumu, jo šis brauciens nepavisam nelikās grūts.
8. diena
Jautrite
Plitvices ezeros lietus lijis trīs pēdējās nedēļas un arī šodien līst. Tāpēc ir ūdens pārbagātība. Tas līst pa visām vietām, malām un spraugām aumaļām. Nebeidzams pārsteigums un skaistums ik uz soļa.
Mums veicas, jo esam šeit nesezonā, turklāt ne pārāk labos laikapstākļos, tāpēc cilvēku ir ļoti maz.
