Ziemas pasaka Siguldā

Ko gan citu darīt pasakaini skaistā ziemas dienā, kā vien doties pārgājienā pa Gaujas senielejas kalniņiem ziemas galvaspilsētā Siguldā!

Gaujas kreisajā krastā veicās ļoti raiti - lejā, augšā pa trepītēm, alās iekšā, no alām ārā, izstaigājām Pēteralas, Kraukļu aizas, Satezeles pilskalna un Krusta kalna takas, bez bēdu baudījām skaistos skatus.

Tad pārgājām Gaujas tiltu un sākās brīnumi... Pēkšņi mežā parādījās rozā migliņa. Tad izdomājām Balonu pļavā uzzīmēt milzu sirdi, lai tā būtu redzama no Ziediņkalna virsotnes (pēc tam gan tur uzkāpām un sapratām, ka būs jāpārzīmē). Droši vien, riņķojot pa pļavu, sagriezās galvas, un tāpēc ceļš līdz Dižeglei (lielākajai eglei Baltijā) ievilkās vismaz par stundu ilgāk kā bija plānots. Labi, ka bija Jānis ar tehnoloģijām un prasmi konvertēt koordinātes, un egli atradām. Tur uzrīkojām svētku mielastu un sildījām nosalušās rokas. Izejot no meža gandrīz jau aizgājām uz Raganu, bet, par laimi, laicīgi attapāmies un pagriezāmies Siguldas virzienā. Tad jau raits solis lejup pa Krimuldas serpentīnu, neliela sapulce ar, iespējams, anulējamu balsojumu un atgriešanās pilsētā. Agneses vārdiem runājot, "brīnumsuperizdevies pasāciens". :)

 

 

Vikmestes ekspedīcija

Gājām pa visām Vikmestes sāngravām pēc kārtas, meklēdami klinšainus kanjonus. Neskaitāmas reizes šķērsojām upītes, atradām leduskritumus, paskatījāmies kā Reiņa trasē slēpo, Jāņakaktā uzbūvējām sniegavīrus, Vikmestes pilskalnā dzērām tēju, kāpelējām augšup lejup pa gravām un trepītēm, paprātojām par tādas vazāšanās praktisko pielietojumu, druscīt orientējāmies, druscīt mudžinājāmies un maldījāmies. Laba dieniņa!

Cinque Terre

2,5 velomafijas biedreņu īsās brīvdienas Ligūrijas pērlē - Cinque Terre.

Monterosso

Vernazza

Vernazza

Corniglia

Riomaggiore

Riomaggiore

Pa ceļam uz Manarolu

Manarola

Manarola

Manarola

Manarola

Portovenere

Portovenere

Portovenere

La Spezia

Līgatne - Sigulda

Ļoti foršs zelta rudens izbrauciens. Nelikās, ka ir jau tik ļoti krāsains, bet ir! Augšlīgatnē iemēģinājām jauno veloceliņu un tad pa asfaltiņu smuki uz leju, agrs svētdienas rīts, mēs vienas pašas pa visu ceļu. Lejaslīgatne ar saulainām kalnu ainavām, hobitu kambariem un vēsturiskā papīrfabrikas ciemata "interesantumiem". Gravā pie "Grūdeņu" mājām apskatījām Trīs Sivēntiņu alas, bijām gan Naf-Nafa, gan abu pārējo bračku pagrabos. Gravas nogāzēs mazliet patrenējāmies arī nākamās nedēļas kalnu maratonam. Tad padzērām tēju gaumīgi iekārtotajā namiņā pie izdrāztā Brieža, kuru mazliet arī pielūdzām. Pa sētas durvīm iebraucām Līgatnes dabas takās, uzkāpām skatu tornī (tik augsts, tik tuvu saulei, ka nācās izģērbties un pasauļoties). Galvenais brauciena mērķis - Pankūku namiņš turpat blakus. Ēdām kartupeļu pankūkas ar saldu ābolu zapti, citi pankūku veidi vēl nebija pieejami. No dabas takām prombraucot vēl padarbojāmies sajūtu laukumiņā un nesatikām jenotsuni.Tad jau zelta lapām piebirusī taka gar Gauju un dažas bildes National Georaphic fotokonkursam Tildurgas kanjonā. Pie Gančauskām braucām augšā (kalns šausmīgs!), lai paviesotos Ratnieku ābeļdārzā un pasēdētu dārza sargtornī. Un beigās saulains ripojiens uz Siguldu. Laba diena!

Velomafijas astoņgades svinības

Velomafijas 8. gadadienai veltītā ballīte Kaņiera ezera pilskalna skatu tornī. Romantiskas vakariņas ar kūku, svecēm, vīnu un putnu skaņām. Vēlāk pievienojās arī Nora Bumbiere, Inguss Pētersons, Ojārs Grīnbergs, citi izcili latviešu mūziķi, kā arī Čemočečeče-modāns. Zvaigžņotas debesis un kliedziens Visumā. Nakts vienreizēji silta un patīkami, ka nav jātuntuļojas un jādrebinās. Sestdienā pārgājiens no Apšuciema līdz Lapmežciemam. Gluda jūrmala, diezgan raiti gājam, saule cepināja, smalki iemalkojām mājas vīnu ... Gar krastu izskalotas tūkstošiem lielāku un mazāku medūzu, citas vēl kūļājās jūrā. Starpiņupītē redzējām peldošu zalkti. Prieks par karsto un saulaino laiku. Noslēgumā tikām pie uz ugunskura vārītas laša zupas šķīvja un kūpinātām zivīm Zivju dienas ietvaros Lapmežciemā. Lai dzīvo Velomafija!

 

Veselīgais brauciens

Velomafijas vasarīgā nedēļas nogale. Pēc piektdienas vakara stīgu kamerorķestra koncerta Amatciemā šorīt pulcējamies Saulkrastu vasarnīcu rajonā ar veselīgu nosaukumu "Veselība". Plānu, kurp braukt, izstrādājam laiski iekārtojoties vasarnīcā un galīgi nesteidzoties ar startēšanu. Raiti aizminamies līdz Skultes tirdziņam, pie baznīcas apēdam pa saldējumam, tad Skultes muiža ar alejām un lapeni dīķmalā, smukais asfaltiņš Limbažu virzienā. Stūrīšos griezam uz granteni, kas bija tipiski briesmīga vasaras grantene. Mūs ne tikai noputināja garāmbraucošās mašīnas, bet notika arī visai iespaidīga kādas velomafijas biedrenes un kravas auto sadursme, pēc kuras biedrene tomēr sveika un vesela izrāpās no grāvja, kā arī saņēma atvainošanos par sagādātajām neērtībām. Meklējot Porku dižbērzu (no kura gan palicis tikai stumbenis), atrodam un mielojamies ar pirmajiem dzidrajiem āboliem šovasar. Tad jau klāt Liepupe, kur iepriekš sazvanīti viesmīlīgie iedzīvotāji sagaida mūs ar atspirdzinājumiem, uzkodām un stāstiem par vietējām aktualitātēm. Pēc tam izstaigājām atjaunotās Liepupes muižas teritoriju. Rozes, siena zārdi, vīnogulāji, šūpuļtīkli un kolosāls paviljons dīķmalā. Tālāk uz jūru, nedaudz pastaigājam pa karstajām smiltīm, tad pa aizaugušu taciņu un šķērsojot pussabrukušu tiltiņu nonākam pie Lāču bākas. Pēc tam gar upeņu lauku ārā uz šoseju. Kafija un gaspačo Mekes krogā. Vēl nobraucam gar Minhauzenu un tad jau ar domām par grilētiem vistu spārniņiem traucamies atpakaļ uz Veselību. Vakara noslēgumā minētie spārniņi (izrādījās pusspārni), mājās darināts sidrs un saulriets jūras krastā. Īsta vasara!

Skultes muižas aleja

Stūrīšu - Liepupes ceļš jeb aizaugušā grāvī viegli krist

"Jasmīnos"

Liepupes muižas paviljons

Lāču bāka

Minhauzens un meitenes

Jāņi Ziemeļigaunijā

Jāņu daudzdiennieks Ziemeļigaunijā.

1. diena.

No Rīgas startējām jau 18. jūnijā, kad debesis ar zemi kopā griezās un likās, ka nekur nevajag braukt. Valkā laiks jau bija saulains, bet vējš gan joprojām stiprs. Līdz Valgai braucām ar mūsu aizvēsturisko vilcienu lēnu garu kādas stundas 4. Pēc kafijas pauzes Valkā devāmies no Valgas uz Tartu ar igauņu eiropeisko vilcienu, kurā bez piepūles var iestumt velosipēdus, sēdēt modernos krēslos, pieslēgies elektrībai un aiziet uz mūsdienīgām labierīcībām. Pa ceļam iezīmējām arī plānoto maršrutu kartē. Pa ceļam uz Tallinu nācās nakšņot Tartu. Apmetāmies Terviseks BBB hostelī teju vai pašā vecpilsētas sirdī, pirms naktsmiera vēl pavakariņojām ar vegānu pankūkām un lielveikalā iepirkām smalkas vešiņas. 

2. diena. 

Agrā svētdienas rītā bija jādodas uz Tallinas vilcienu, bet mēs ar Baibu nelaimīgā kārtā aizšāvām greizi un vilcienā ieradāmies pašās pēdējās sekundēs. Tāda auļošana un satraukums laikam vēl nebija pieredzēts. Tallina mūs sagaidīja ar lietu, tāpēc sēdējām Statoilā turpat pie stacijas - dzērām kafiju, ēdām drausmīgi negaršīgu wrapu (ar olu, kartupeļiem, sieru un šķiņķi) un pēcāk vēl niekojāmies ar M&M ķīmiskajām konfektītēm. Krāsojām mēles, lūpas un fotogrāfējāmies. Beidzot ap plkst. 13 lietus pierima un bija jātaisās ceļā, kaut gan apkārt viss bija pielijis un drēgns un noskaņojums uz braukšanu ne visai labs. Cauri Tallinas centram braucām uz Kadriorgas pili un parku, tad uz Piritu, Maardu muižu, kas izrādījās muiža kā muiža :). Pa ceļam uz to, sekojot ērtākajam ceļam, drusku apmaldījāmiesun izbraucām liekus kilometrus. Braucot no tās atkal aizšāvām garām krustojumam un sākām braukt nepareizā virzienā. Kad attapāmies, īsti jau vairs negribējās braukt to pašu ceļu atpakaļ, tāpēc izmetām vēl drusku loku, lai nobrauktu gar Haljavas ciematu. Turpmāk gan nolēmām biežāk skatīties kartē, kas arī atmaksājās ar veiksmīgi sasniegtu Jägala ūdenskritumu. Uz vakarpusi jau bija sākusi spīdēt saule, bija cerība, ka maldīšanās kļūdas izsmeltas, tāpēc pēc "zemē nomestas dienas" brauciens sāka iegūt normālas aprises. Iekavētā laika dēļ neaizbraucām uz Viru raba (purvs, kas noteikti ir vienkārši purvs kā purvs). Bet pa ceļam uz naktsmītni Tsitre RMK (igauņu mežu dienesta) kempingā vēl pa aizaugšu taciņu tomēr aizbrienam līdz nelielam ūdenskritumiņam (Turjekelderi).

3. diena.

Šodienas plānos Jumindas un Pärispea pussalas.Cauri pussalām ved jauki asfaltiņi, lai nokļūtu tuvāk jūra, jāpabrauc arī pa zemes ceļiem. Visapkārt skaisti meži un svaigs gaiss. Jūras krastā mežrožu krūmi, skaistas akmeņainas strēles jūrā un dažāda lieluma un izskata akmeņi. Ļoti kopti īpašumi ar krāsainām koka mājiņām un gaumīgām dekorācijām. Jumindas pussalas galā aiz lokatora akmeņos aug meža zemenes. Stāvkrastā ar skatu uz pludmali ierīkots atpūtas soliņš, kur pasauļojamies, papozējam un dažam sanāk nosmērēt velosomas ar svaigi pilošiem sveķiem. Tālāk plāns braukt pa nelielu meža ceļu, kas vietām izrādās diezgan liels bezceļš - ar peļķēm, pārkritušiem kokiem. Posms nav liels, bet skaidrs, ka labāk turpmāk tomēr braukt pa kartes treknākajiem ceļiem. Uz Aabla purvu tomēr noriskējam aizbraukt vēl pa meža ceļu, lai nonāktu purva laipas otrā galā pie skatu torņa. Bet, ak, neraža! Skatu tornis slēgts. Nu neko, stumjam riteņus pa purva laipu, pāris reižu arī iegāžoties purvā. Takas vidū Igaunijas trešais lielākais laukakmens - Majakivi. Tiešām iespaidīga izmēra! Pa trepītem iespējams arī uz tā uzkāpt. Tā kā Lahemā pussalas nav bagātas ar veikaliem un šodien sanācis braukt pa visādiem meža ceļiem, sāk iestāties pārtikas un arī dzeramā ūdens trūkums. Cerību pilnas iebraucam Loksā. Ir tur gan veikals, gan no ārpuses necils bārs, kurš gan izrādās ļoti laba kafejnīca izsalkušam ceļiniekam. Brangi paēdam, lādējam telefonus, dzeram kurš kafiju, kurš alu. Kāda kundze mums izreklamē Viinistu restorānu, tur plānojam iegriezties uz pēcpusdienas kafiju pēc tam, kad būs apbraukta Pärispea pussalas augšdaļa. Vienā brīdī gan restorāna apmeklējums jau šovakar šķiet apdraudēts, jo pussalas galā atrodas Purekkari rags - tālākais Igaunijas sauszemes ziemeļu punkts. Un tur ir tik skaisti, saulaini un romantiski, ka sākam apspriest variantu par nakšņošanu turpat. Beigās gan veselais saprāts uzvar, jo nav jau vēl atgūta vakar iekavētā kilometrāža. Bet ir sarunāts, ka tur agriezīsimies pēc 10 gadiem un dzersim vīnu. :) Braucam uz Viinistu. Lai arī diena bijusi saulaina, tomēr no jūras brīžam pūš itin auksts vējš un uz vakarpusi jau paliek vēsi. Diemžēl restorāna terase jau ir ēnā, bet nu sēžamies vien un pasūtām kafijas dzērienus un uzkodas. Siera kūkas gabaliņš ir mazs un dārgs. Kafija visām remdena. Esam vīlušās restorāna kvalitātē, bet ko nu vairs. Drebinoties cenšamies baudīt. Virs restorāna ir arī viesnīca, skatāmies, kā normālie viesi nāk nomazgājušies, pārģērbušies uz vakariņām, un Kristīnei rodas ģeniāla doma. Kāpēc gan jāstiepj līdzi tie riteņi, ja var atbraukt kā cilvēks ar auto ekskursijā un uz viesnīcu, nevis teltīm?! :D Gandrīz jau nolemjam, ka nākamreiz tā arī darīsim. Bet nu šoreiz vēl ir gan riteņi, gan teltis, tāpēc ceļamies un dodamies. Jo ir jau diezgan vēls, bet vēl jāsameklē, kur nakšņot. Kartē bija atzīmēts kempings Kotkā, bet tur izrādījās aizņemts ar skaļu bērnu nometni. Nomērķējām vēl ~10 km tālāk uz teltsvietu Nommeveski ūdenskrituma apkārtnē. Tur izrādījās jauka, RMK iekārtota vieta priežu mežā un ātri vien saposāmies naktsmieram pēc garās dienas.

4. diena.

No rīta apskatām Nommeveski un Joaveski ūdenskritumus un laižam jūras virzienā. Ceļš labu laiku ļoti patīkami iet mazliet uz leju, gandrīz nav jāminas un var izbaudīt lauku ainavas. Nonākam Käsmu pussalā. Gribam tikt līdz ragam, bet sanāk pamaldīties meža takās un stigās. Kad nu beidzot zināms, kurā virzienā un cik tālu ir Palganeem rags, to vairs negribās, un braucam uz Käsmu pilsētiņu, jo tur arī rags, kuru plānots apmeklēt, lēkājot pa akmeņiem un brienot pa jūru. Diemžēl izrādās, ka Saarteneem tajā laikā putnu ligzdošanas dēļ ir liegums, tāpēc to aplūkojam vien pa gabalu. Pati Käsmu izrādās tīri jauks kūrorts, atrodam tur kafejnīcu, pasūtām dienas ēdienu - zivi un, baudot vasarīgo sauli, atpūšamies. Pie viena pavērojot mākoņu prognozes internetā. Hm, mūsu tālākajā maršrutā un ieplānotajā naktsmītē rāda, ka būs lietus. Sēžot terasē un baudot saules vannas, tas nemaz neiepriecina, tāpēc veikli pārplānojam maršrutu, rezervējam hosteli netālajā Vosu pilsētā un priecājamies par savu plānu. Hostelī noliekam mantas un ar pavisam viegliem riteņiem braucam riņķī Vergi pussalai. Nu jauki, joprojām saule, kādā ragā pat pasauļojamies, tomēr vējš, šķiet, pūš no ziemeļiem un ilgi nogulēt nesanāk. Izbraucam cauri Vergi pilsētiņai un papriecājamies par sakoptajām, krāsainajām mājiņām. Altjā aplūkojam vecās zvejnieku mājas un dodamies uz krogu vakariņās. Šis krogs mums jau brauciena sākumā bija ieplānots, bet, ak, neraža, pirms dažām minūtēm virtuve ir slēgta un pie vakariņām mums netikt. Parādās stresiņš, jo zināms, ka Vosu vienīgais veikals strādā līdz astoņiem, bet līdz tam vēl jāaizbrauc, bet laika nav daudz. Bez tam, pēkšņi parādās kaut kādi kalneļi. Skaidrs, ka visi nav vienādi spēcīgi minēji, tāpēc nospriežam ātro Agitu sūtīt uz veikalu, lai kaut ko drusku nopērk vakaram. Bet ar Kristīni braucot arī pārāk neatslābstam un tāpat minam diezgan sparīgi. Labi vien, ka tā, jo Agita pilsētā drusku aizšāvusi greizi un beigu beigās pie tā veikala pāris minūtes pirms slēgšanas nonākam reizē. Iepērkam našķus, mazalkoholiskus dzērienus un dodamies uz hosteli vakarēt. Vakarējot izrādās, ka man trāpījies pavisam mazalkoholisks sidrs - esmu nejauši paķērusi to ar 0%. Nu nekas, pārējām vismaz jautrība.

5. diena.

Šīs dienas rīta cēlienā programmā muižas. Vispirms aristokrātiskā Palmse ar lēdiju pastaigu taka, kuru izejam un pa ceļam novērojam, kā pīļu mamma ar mazu pīlēnu bariņu braši metas lejup pa ūdenskritumu. Tālāk rozā Sagadi muiža - dārzs ar senseniem kokiem, restorāns ar lāča steiku par 39 eiro, kuru izlemjam tomēr nenobaudīt. Toties ieturamies Vihulas muižas tevernā. 

Šodien pametam Lahemaa un pārņem ne visai jauka sajūta, liekas, ka kaut kas pietrūkst, tiek atņemts un ir ilgas pēc skaistajām ainavām. Bet mums jādodas tālāk Narvas virzienā, jo ļoti gribam tikt līdz pašai Narvas pilsētai. Jo tālāk no Lahemaa, jo mazāk sakopta apkārtne un īpašumi. Kādā brīdī ļoti iepriecina zīme "Pood 600 m", jo sāk jau atkal aptrūkt ūdens un uzkodu, bet lielāka pilsēta ar veikalu iespējām vēl labu gabalu uz priekšu. Eismas veikaliņš izrādās mini guļbaļķu namiņš pļavā, atvēries pirms divām nedēļām. Nu tieši laikā priekš mums! Uzēdam saldējumu un dodamies. Nonākam putekļu pilsētā Kundā. Te garastāvoklis pavisam šašļūk, jo no cementa rūpnīcas viss ir noputējis. Skati pelēki un nepievilcīgi. Vienīgais prieks šeit ir pavisam necila kafejnīca ar milzu porcijām un iepirkšanās vietējā veikaliņā. Baiba reklamē riekstu sviestu, kuram te ir ļoti laba cena. Tālāk dodamies uz Kalvi, tur privatizēta muiža, kur uzreiz mums nāk pretim apsargs un painformē, ka aiz tās sētas tālāk gan tikt nevar, īpašums pieder kādam Pēterburgas biezajam. Gar muižas sētu laižamies pa ilgu nobraucienu lejup uz jūras krastu. Protams, paspējam padomāt, ka rīt tur būs jātiek augšā, bet ko nu vairs. Apmetamies tieši pludmalē.

6. diena.

Diena šodien iesākas jau pirms plkst 5, jo pludmalē iebrauc iereibis igauņu jaunietis un bļaustās, nonāk gar teltīm, auro un tā kā neviens nelien laukā ar viņu kauties, tad viņš mūs nosauc par trīs pederastiem un aizdodas prom. Startējot pamanu, ka manam velosipēdam ir pavisam tukša aizmugurējā kamera. Stumjamies augšā kalnā ar cerību satikt pie muižas vakardienas apsargu. Bet nekā, šodien muiža laikam netiek apsargāta. Pieejam pie vienas jaunas ģimenītes un jautājam pumpi, bet tas viņiem nav. Dodamies uz nākamo privātmāju, uzbungājam ļaudis un tieku pie pilnas kameras.  Aizbraucam līdz Aseri, iegādājamies ūdeni un pamanu, ka riepa atkal palikusi pustukša. Pieskrienu pie viena vīrieša, kurš grasās sēsties auto un jautāju pumpi. Izrādās, ka viņš turpat netālu dzīvo un aicina pie sevis, lai palīdzētu tikt galā ar ķibeli. Pateicoties Aseri izpalīdzīgajam iedzīvotājam un viņa tēvam, kamera tiek nomainīta un varam doties tālāk uz Purtse, Aa un Saku, kur pa milzīgi stāvām kāpnēm var nokāpt līdz pašam jūras krastam.
Tālāk braucam gar Ontikas stāvkrastu līdz Valastes ūdenskritumam, kurš ir pavisam švaks, bet tomēr kaut kas vēl pil. Pie Toilas pamanu atkal mīkstu riepu. Nobraucam lejā, izrādās tur kempings ar velo nomu. Mēģinām pašas mainīt un līmēt kameru, līdz atnāk vietējais darbinieks, kurš visus darbus piebeidz. Aši turpinām ceļu uz Sillamäe un Laagnas kempingu, kur mums ierāda teltsvietas par 4.00 Eur ar baseinu un džakuzi komplektā. Tā nu mums sanāk pavisam dīvains Līgo vakars - ar peldi baseinā un sildīšanos džakuzi.

7. diena.
Nomācies un gurdens rīts pēc Līgo nakts spa procedūrām un ģimeņu skandāliem. Spozmi zaudējušais padomju laika kūrorts Narva-Jõesuu. Narva ar milzīgo cietoksni, skaisto promenādi un skatu uz Krievijas Federāciju. Jāņu daudzdienu finišs.