Slēpju ekspedīcija Cenas tīrelī

Kamēr nav uznācis atkusnis, jādodas slēpju ekspedīcijā. Cenas tīrelī ceram trāpīt uz citu iebrauktām špūrēm. Sākumā tā arī ir, šķērsojam arī Skaista ezeru pa sliedēm, bet tad kādā brīdī tās sāk griezties atpakaļ. Mums plāns pieveikt 20km, tāpēc sākam iemīt savu lielo loku pa purvu. Pirmajam tā grūtāk brist pa pūkaino sniegu, bet maināmies un godīgi katrs pa druskai atstrādājam brišanu priekšā. Acis sāk gurt no sniega baltuma un nespēj saskaitīt daudzās pelēkā nokrāsas. Šķērsojam aizsalušos purva ezeriņus, dažu arī apslēpojam visriņķī. Dažbrīd iztēlojamies, ka esam aiz polārā loka. Gandrīz uzkāpjam kādā mednieku tornī, bet slēpojuma beigās "medījam" torni pie purva laipas. Purvs ir skaists dažādos gadalaikos, bet tikai ziemā tiem, kas sirgst ar purvufobiju, ir tāda patīkama iespēja izstaigāt to krustu šķērsu.

PZ 

Purva slēpojums. Kur vien skaties, visapkārt tāli apvāršni un nekā nav. Balti sniega klajumi un šķības līkas, apsarmojušas priedītes bonzai stilā. Sajūta kā kaut kur Somijas ziemeļos aiz polārā loka. Un ļoti daudz aizsalušie ezeriņi, arī bailīgie ar slapjām vietām, ar neaizsalušiem akačiem. Un jo tālāk, jo vairāk zuda kaut kāda spēja noorientēties. Likās, ka var iet jebkurā virzienā un visur tas pats. Ne gala ne malas. Bet tomēr atradām skatu torni un tad jau netālu arī bija finišs.

viens

Pārgājiens ar slēpēm pa Cenu tīreli. Laukā -14 C, sals kniebj snīpī un vaigos, mati ātri vien apsarmo. Iesākumā spīd saulīte, bet ātri vien tā pazūd mākoņos. Koki no sarmas kļuvuši sirmi. Visapkārt galvu reibinošs baltums un pelēkums, tikai līkās priedītes izceļas ar saviem zaļganīgajiem toņiem. Sniegs ir daudz un irdens, pirmajam brist ir visgrūtāk, toties tam tiek visjaukākā sniega un ziemas sajūta. Pa iemītām pēdām jau ir krietni vieglāk tikt uz priekšu. Vienubrīd stipri smaržo purva vaivariņi. Mētājas arī pa kādai dzērvenei. Purva ainavu atdzīvina lielāki un mazāki ezeriņi ar gludu sniega segu pa virsu. Lielākie ezeri mūs iepriecina ar saliņām, kurām apslēpojam apkārt. Purvs ir pievilcīgs visos gadalaikos, bet tik plaša ekspedīcija ir iespējama vien ziemā. Ļoti skaisti!

Jautrite 

 

Apkārt Vaidavas ezeram uz slidām

Jautrite: Apkārt Vaidavas ezeram slidās. Domāju, ka būs līdzenāks ledus. Bet tāpat bija interesanti un viegli slidojās uz priekšu. Brīžiem papūta aukstāks vējš, bet nenosalām, kaut laukā bija ap -17. Žēl, ka sanāca tikai viens aplis. #nelielamazumapiegarša 

viens: Pa ezera perimetru notīrīts celiņš rītdienas slidošanas sacensībām. Reta iespēja! Kaut arī prognozēja traku aukstumu, mēs braucām iemēģināt. īstenībā bija tikai kādi-16, tāds mierīgs, bez vēja un auksti nelikās. Man ļoti patika, priekš manis slidošana tāda diezgan ekskluzīva lieta. Katru gadu negadās. Noslidoju veselus divus apļus! Un nemaz beigta nebiju:)) Un pēc tam Mazais Ansis un kūkotava Cēsīs. Laba dieniņa!

PZ: Bieži jau negadās iespēja apslidot ezeru pa notīrītu trasi. Ledus ceļš notīrīts gan varēja būt labāk, bet vispār forši. Pirmo apli kompānijā, apgūstot visādus slidošanas elementus. Otro savā gaitā. Lai arī pirms tam satraucāmies par aukstumu, tomēr slidojot to nejuta. Pēc tam gan apstājoties ātri nosalu, un labi, ka bija ieplānotas pusdienas un sildīšanās "Mazajā Ansī". Pēc tam vēlreiz kāpt slidās (vai slēpēs), kā sākumā bija domāts, nevienam īpaši negribējās. Bija labi tāpat.

Gadu mijas pārgājiens

Rit 2015. gada 31. decembra pēdējās stundas. Zvēri un citas radības pulcējas Līgatnē, lai dotos ziemīgā pārgājienā no Līgatnes egles līdz Siguldas eglei. Visapkārt sarma, stiprs sals, garaiņi no mūsu elpām un pacilājoša svētku sajūta. Pie Tildurgas Dagnes alas klājam svētku galdu ar folijā ceptu karpu, rosolu, zirņiem, maizītēm un karstvīnu. Pat daudzžuburu svečturis, laterna, galdauti sarūpēti un ugunskurs iekurts. Ieturamies un dodamies tālāk. Ik pa brīdim nonākam tuvāk Gaujai un papriecājamies par peldošiem ledus gabaliem, Nelielā pauzītē aizdedzinām brīnumsvecītes, bet ilgi vairs nekur neuzkavējamies, jo gribam paspēt uz svētku salūtu Siguldā. Mareks uztur tempu un motivē. Sākam iet aizvien ātrāk un ātrāk, kājas ķeras. Krūmos kaut kas brakšķ, bet mums nav laika pat baidīties. Saprotam, ka līdz svētku laukumam laikā nepaspēsim, tāpēc nolemjam 2016. gadu sagaidīt uz tilta pār Gauju. Neticami, bet Vecgada pēdējās sekundēs karstiem vaigiem un slapjām mugurām ierodamies mērķī. Gaidis nāk pretim ar šampanieti un glāzēm. Sāk šaut salūtu. Esam tik priecīgi, ka paspējām. Tik enerģiski mafija sen nebija soļojusi. Pēc tam pa jauno serpentīnu kāpjam uz pilsētu. Kājas teju vai ļimst. Kūku diemžēl esam nokavējuši, bet tiekam pie karstajiem dzērieniem, izlozējam dāvaniņas un dodamies liet laimes. Paldies visiem par koptreniņu un priecīgo gadu miju!

Jautrite