PZ: Tiešām neticēju, ka šoziem vēl tik lieliski
paslēpošu. Nebija jau nemaz tādi sniega daudzumi pa ceļam un tikai, kad
iebraucām Kaariku un redzējām trašu shēmas, norādes u.tml., sāku ticēt,
ka labi izslēposimies. "Kekkose rada" meža aplis bija tiešām foršs.
Pāris reižu šķērsojām Tartu maratona trasi (tur slēposim rīt), kā arī
uzkāpām Harimägi skatu tornī. Augšā, lejā, līču loču un apli pieveicam
itin raiti. Nezinu gan, kā man ar šīs ziemas švako slēpošanas formu
tajos kalniņos būtu paticis slidsolī, bet tūrisma stilā dikti labi!
Nofinišējam, mašīnā atpūšamies, uzēdam, pieslēdzamies Wi-fi, bet pēc
pauzītes dodamies nākamajā noskatītajā distancē.
Jautrite: Kekkoses aplis cauri mežiem - ļoti skaisti
ainaviski. Sniegs ir pietiekoši, aizmigt uz trases nevar, jo sanāk
slēpot augšā lejā. Interesants reljefs. Vai Kekkoses trase ir iemīļota
tikai stiprā dzimuma pārstāvjiem? Trasē bija redzami vienīgi vīrieši.
Šķērsojām arī Tartu maratona trasi un uzkāpām Harimägi skatu tornī.
Patīkami pie igauņiem slēpot - trases koptas un visur ir saliktas
norādes.
Jautrite: Kääriku-Pühajärve-Kääriku. Pēc slēpošanas izslāpušajām Latvijas meitenēm
ar Kekkoses apli nebija gana, tāpēc pēc nelielas pauzes devāmies vēl uz
Pühajärve ciematiņu. Trase akurāti ievilkta uz veloceliņa - te cauri
mežam, te gar ceļa malu, te gar skaisto Pühajärv ezeru. Gribējām
aizslēpot līdz pašai Otepää, bet pirms pilsētas slēpošanas trase pārgāja
notīrītā veloceliņā. Tā nu nācās bez kafijas un našķiem griezt atpakaļ
uz Kääriku. Kā reiz paspējām vēl pirms tumsas iestāšanās ierasties bāzes
vietā. Labi izsportojušās, devāmies vakariņās uz Edgara traktieri
Otepää centrā, šopingā un uz rezervēto viesu namiņu.
2. diena.
PZ:
Tartu maratona trases nogrieznis. Izvēlamies sākt
slēpošanu trases augstākajā punktā - pie Harimägi skatu torņa. Sākumā
tik uz leju, uz leju vien. Mazliet pabažījamies, kā būs atpakaļceļā, bet
tas netraucē baudīt saulaino ziemas (hm, vai drīzāk pavasara) dienu un
slēpošanu lieliskos apstākļos. Trase plata, vairākas špūres klasiskajam
solim, kilometru atzīmes, viss pa skaisto. Sākumā arī diezgan daudz
slēpotāju. Tā kā šoreiz nav divu auto un izpaliek loģistikas variācijas,
vienā brīdī griežamies un slēpojam atpakaļ. Pavasarīgā saulīte jūtami
kausē sniegu, trase paliek aizvien mīkstāka. Sagurums arī radies un ar
bažām gaidām, kad sāksies slēpošana atpakaļ Harimägi kalnā. Hm, tie
kāpumi nav pārāk stāvi, mijas ar nelieliem nobraucieniem un bez īpašas
mocīšanās esam atpakaļ starta punktā. Sakām paldies igauņiem par
lieliskajām trasēm un ieplānojam nākamgad pieveikt visu 63 km distanci
no Otepes līdz Elvai (divās dienās gan :) ).
