Ko gan citu darīt pasakaini skaistā ziemas dienā, kā vien doties pārgājienā pa Gaujas senielejas kalniņiem ziemas galvaspilsētā Siguldā!
Gaujas
kreisajā krastā veicās ļoti raiti - lejā, augšā pa trepītēm, alās iekšā,
no alām ārā, izstaigājām Pēteralas, Kraukļu aizas, Satezeles pilskalna un Krusta kalna takas, bez bēdu baudījām skaistos skatus.
Tad pārgājām Gaujas tiltu un
sākās brīnumi...
Pēkšņi mežā parādījās rozā migliņa. Tad izdomājām Balonu pļavā uzzīmēt milzu sirdi, lai tā būtu redzama no Ziediņkalna virsotnes (pēc tam gan tur uzkāpām un sapratām, ka būs jāpārzīmē). Droši vien, riņķojot pa pļavu, sagriezās galvas, un tāpēc ceļš līdz Dižeglei (lielākajai eglei Baltijā) ievilkās vismaz par
stundu ilgāk kā bija plānots. Labi, ka bija Jānis ar tehnoloģijām un
prasmi konvertēt koordinātes, un egli atradām. Tur uzrīkojām svētku mielastu un sildījām
nosalušās rokas. Izejot no meža gandrīz jau aizgājām uz Raganu, bet, par laimi, laicīgi attapāmies un pagriezāmies Siguldas virzienā. Tad jau raits solis lejup pa Krimuldas serpentīnu, neliela sapulce ar, iespējams,
anulējamu balsojumu un atgriešanās pilsētā. Agneses vārdiem runājot, "brīnumsuperizdevies pasāciens". :)
