Slēpņošana Līgatnes apkārtnē

Vienā jaukā dienā pastkastītē iebira piedāvājums piedalīties piedzīvojumu sacensībās "Pavasaris Līgatnē". Diemžēl daļai iepriekšējā gada dalībnieku jau bija plānos vizināties Vāczemē. Mezhoniite tomēr bija liela gribētāja piedalīties un tika nolemts viņu jau savlaicīgi iepazīstināt ar Līgatnes novadu. Neraugoties uz ļoti nelabvēlīgo laika prognozi un nebīstoties no draudīgajiem, tumšajiem mākoņiem, kas mūs sagaidīja Līgatnē, devāmies ceļā.

Jāatzīmē, ka šajā braucienā tika sasniegts savdabīgs rekords- dienas laikā nobraukti 35 km! Jā, nu tas ir mazākais, kas līdz šim bijis. :) Bet mēs nesēdējām rokas klēpī salikušas, braukt nebija laika, jo bija jāmeklē slēpņi- geocaching objekti. Pēc pirmajiem nobrauktajiem kilometriem noparkojām riteņus mežā un ar lielu, grūtu, bet skaistu līkumu pa mežonīgu gravu aizgājām līdz pirmajam mērķim- Zanderu alām. Ar pirmo piegājienu slēpnis rokās nedevās, bet pēc tējas pauzes tomēr itin veikli tika atrasts vajadzīgais konteiners. Un ļoti smuks konteiners!

Turpinājām ceļu uz Lejaslīgatni.  Uzbraucām augstajā Cepurkalnā. Atradām Spriņģu iezi, bet turpinājums neizvērtās veiksmīgs, jo tomēr neizdevās atrast otru ieplānoto slēpni. GPS īsti nevarēja saorientēties, uz kuru pusi tad mūs īsti sūtīt, pie objekta aprakstā minētais hints, ka jāmeklē zem koka un sūnām, arī neko daudz nepalīdzēja. Mežāk jau koki un sūnas vien ir, tie, zem kuriem meklējām mēs, izrādījās nepareizie. Mazliet saskumām un gar rehabilitācijas centru nobraucām paskatīties uz Spriņģu iezi no lejas.

Tālāk ceļš uz Ķūķu iezi. Tā ka neilgi pirms tam bija lielie pavasara plūdi, tad uz ceļa vienā vietā vēl palikusi milzīga peļķe, kurai ar velo garām varēja tikt. Toties ar auto gan nē, to mums uzskatāmi nodemonstrēja šodien jau iepriekš satiktais puisis, kurš smaidīgs bradāja pa peļķi apkārt savam noslīkušajam autiņam.

Lejaslīgatnē vēl paložņājām gar Ānfabrikas klints pagrabiem, nobildējām gulbīšus un posāmies atpakaļ uz augšējo Līgatni, kur bija jāpaspēj uz vilcienu. Līdz vilcienam gan vēl laiks drusku palika, tāpēc paspējām pievērsties dienas jautrākajai daļai- pozēšanai pie bebra kunga kādas, kā izrādījās, privātmājas pagalmā.