Otrās Adventes pārgājiens gar Braslu un Gauju

PZ

Tradicionālais Velomafijas Adventes pārgājiens Ziemassvētku tematikas kostīmos. Iesildoties pakāpelējam pa Braslas ūdenkrātuves malā izvietoto Aņītes iezi. Tad veicam dažus bīstamus manevrus, lai tiktu garām zivjaudzētavas teritorijai, un nokļūstam uz takas, pa kuru soļojot sajūsmināmies, kā viens pēc otra atklājas viens par otru skaistāki ieži Braslas upes krastos. Pēdējais sarakstā ir Buļu iezis, kur tiek noraidīts priekšlikums šķērsot upi un paviesoties Adamaiša (laupītāju bandas, kas slēpusies šajā alā, vadoņa vārdā nosauktajā alā. Pie Dravaskalnu upītes griežamies nost no Braslas un mēģinam izorientēties no meža un trāpīt uz ceļa, kas aizvestu līdz Launaga iezim. Pie tā neizdodas atrast nevienu pašu nematofikusa gabalu, toties, pat īpaši nemeklējot, nonākam pie gana lielas alas ieejas. Tie, kas bija dziļāk, stāsta, ka tur esot bijs jauki. Pēc pusdienu pauzes izmetam nelielu, viltīgu loku ieža pakājē un dodamies Draņķupītes virzienā. Tā izrādās gandrīz aizsalusi un iztur pat lēcienu fotosesiju. Nākamā pietura Gūdu klintis. Iespaidīgas! Ūdenstūristi no Gaujas puses visticamāk redz tikai daļu no ieža, bet nostāk no upes mežā slienas plata, augsta smilšakmens siena, kurā šajā gadalaikā bija izveidojušies arī leduskritumi. Klintis turpinās arī tālāk un vienā brīdī slienas abpus strautam, veidojot kanjonu, kurā apjūsmojam mazākus, bet arī glītus ledus veidojumus. Šī bija pēdējā vieta, ko vajadzēja sasniegt gaismā, kas arī izdevās. Krēslas stundā tiekam ārā no meža, uz ceļa ieturam launagu, uzkrājot spēkus gājienam, lai "savienotu vadiņus". Drīz klāt arī tumsa, 7 cilvēku kompānijai ir divi lukturīši, Kristīnes jaudīgais mobilais, mazliet ieplīsusi karte un plāns atrast īsāko ceļu līdz finišam. Ar pavisam nelieliem līkločiem tas arī izdodas. Pa vidam atceramies, ka jānodedzina līdzi paņemtās svecītes, izbrāķējam dažas egles, bet, ieraugot vienu krāšņi aizsalušu peļķi, nolemjam svecītes dedzināt uz tās. Nodziedam "O, Tannenbaum", sirdīs ielīst Ziemasvētku miers, un visai drīz jau dzirdamas vispirms šosejas skaņas, pēc tam ieraugāmas krodziņa "Zandarts" ugunis un vēl pēc mirkļa jau sēžam siltumā un mielojamies ar godam nopelnītām vakariņām.

Normunds O.

Pārgājiens pa zināmām (no startiem "Līdzsvarā" un "Meridiānā") un nezināmām vietām gar Braslu un Gauju. Daudz iežu, jāatzīst, ka diezgan iespaidīgi. Daudz reljefa, mērēnā daudzumā brikšņi un sasaluši dubļi. Minipusdienas mednieku tornī. Karstvīns. Pie Slūņu ieža varēju gremdēties atmiņās, kā pirms gada tur laidāmies lejā pa trosēm Savukārt kanjonā pie Gaujas varēju atcerēties, kā pirms dažiem mēnešiem "Meridiānā "jaunības dullumā aizelsies līdu augšā pa stāvām klintīm, kamēr viena kundze labākajos gados (īstenībā pat vecāka ) mierīgi apgāja apkārt pa kanjonu un pie nākamā KP bija pirmā Divi iespaidīgākie objekti bija: Launaga ieža ala (te ir interesants rakstiņš: http://sludinajumi.la.lv/index.php) un Gūdu klints daļa, kur tūristi parasti nenonāk, ar ledus ūdenskritumu. Ala pārsteidza ar savu apjomu. Sirdī noteikti neesmu speleologs (nepatīk šauri caurumi ), taču šo alu izpētīju kārtīgi. Bet ne līdz galam - vienā pusē bija šaura eja, pa kuru, iespējams, varēja tikt vēl kādā lielākā telpā, bet otra pusē varēja mēģināt izspraukties pa strautiņa gultni līdz Gaujai. Ala bija apdzīvota - trīs sikspārņi, vairaki desmiti oranži rozā tauriņu un ļoti daudz odu Jau pieminēto Gūdu klints klasisko daļu aplūkojām no augšas, bet ielokā un kokos paslēpto no apakšas, ejot gar pašu ieža malu. Ledus ūdenskritums ar krāšņām lāstekām. Arī kanjonā bija dažas interesantas lāstekas. Vienu meitenes savām vajadzībām pat gribēja vest līdzi uz Rīgu, tomēr beigās sakautrējās un atstāja to kā dekoru krodziņa "Zandarts" pagalmā, kur pēc finiša ieturējām gardu maltīti. Pēdējie 5-6 km jau pa tumsu, ar diezgan sarežģītu navigāciju pusizjukušā Jāņa sētas kartē. Pa ceļam uz aizsalušas meža peļķes ar svecīšu aizdegšanu un dziesmu par "tanenbaumu" (es atļāvos nedziedāt, jo nevēlējos sabojāt lielisko skanējumu :)) ) atzīmējām Otro Adventi.

Kārtējais vēlēšanu brauciens

Strenči-Kankarīšu iezis-Vijciema čiekurkalte-Kokšu ezeru virkne (Dibena un Dziļais ezers)-Valka

PZ
Nu jau trešais Velomafijas Vēlēšanu brauciens. Šoreiz savas balsis atstājām jau startā - Strenču vēlēšanu iecirknī nr.889. Tālāk pa burvīgiem, rudenīgi krāšņiem un gludiem meža celiņiem ripinājām gar Gauju līdz vietai, kur tajā ietek Vija un kur pie Kankarīšu ieža papiknikojām. Tālāk Vijciems ar interesanto, ar zvīņveida koka dēlīšiem apšūto baznīcu un ekskursija Vijciema čiekurkaltē. Gar Medību pili uz Kokšu ezeru virkni. Pie Spicrāmja tilta nelieli aprēķini un noslēgumā varens (cik nu spējām) finiša spurts, lai paspētu uz pēdējo autobusu Valkā.

Jautrite
Īss loks pa Strenču psihiatriskās slimnīcas teritoriju-brīvdienu rīta kafija Strenču benzīntankā-balsošana Strenču skolā-taka gar Gauju-burvīgi meža celiņi-fotosesija sarkanīgajās brūkleņu mētrās-pikniks pie Kankarīšu ieža-Vijciema baznīca ar dakstiņveida apšuvumu-ekskursija ar gidu Vijciema čiekurkaltē-Kokšu ezeru virkne (Dibena un Dziļais ezers)-turbo miniens līdz Valkai, lai paspētu uz pēdējo autobusu (vilciens bija jau nokavēts).
Sajutu un izbaudīju RUDENI. Paldies Baibai par maršrutu un visiem par kompāniju.

Velomafijas 6 gadu jubileja

Vienības velobrauciens

Divdiennieks:
Lode - Rauna - Taurene - Vecpiebalga
Vecpiebalga - Gaujas sākums - Nītaure - Sigulda

Jubilejas bankets Siguldā



PZ
Eh, tomēr neizdevās uzlabot Vienības brauciena PB, nedz arī nopelnīt Cielaviņu par izbraukšanu zem 13 minūtēm. Vai tiešām uz nākamo braucienu tomēr vajadzēs patrenēties?! Jo tehnikas uzlabojumi kompensē fizisko nesagatavotību tikai tik daudz, lai rezultāti saglabātos mazliet aiz PB robežas. Līdz Sēnītei pa līdzeno jau gāja labi, vienīgi ne pārāk sanāca pasēdēt aizvējā, jo gribējās braukt ātrāk. Toties pirmajā Murjāņu kalniņā gan palika tik grūti, ka likās, jāmet miers un jāripina līdz galam mierīgi kopā ar "jocīgajiem". Kamēr apsvēru šo domu, tikmēr kaut kā tika pieveikti pārēje kalniņi līdz Raganai. Tur, pagriežoties uz Turaidu, pievienojos vienam bariņam, un tad kaut kā atkal labi aizgāja. Parādījās cerība, ka rekords tomēr varētu krist. Bet nu no Gūtmaņalas kaut kā laiks sāk šausmīgi ātri skriet un Siguldnieks ir tiiik garš... finišā par 5 sekundēm labāks laiks nekā pagājušo gadu, bet līdz rekordam palika vēl 16 sekundes. Izcila stabilitāte pēdējo gadu rezultātos (1:13:18; 1:13:39; 1:13:34)
01:02:43 16. vieta

viens
Mans vienpadsmitais un katrs tomēr ir tik ļoti savādāks:)
Man patika un izbaudīju. Stress bija mazāks kā biju domājusi, noteikti krietni mazāks kā pagājušo gadu. Toties fiziski vairāk izlikos, bet ne arī gluži tā, ka mocītu sevi. Lielāko tiesu sanāca braukt palielas grupas astē, aiz manis neviena nebija, tāpēc jutos brīva, tikai vajadzēja uzmanīt, lai neatkrītu no grupas un pa brīdim apdzīt kādus atpaliekošos. Ja pagājušu gadu teicu, ka neprotu braukt grupā, tad šogad bārstīju pamācības citiem Likās, ka labāk pārredzu un izjūtu situāciju.
Ir tā, ka ļoti patīk man tā ātrā braukšana grupā, ja man kāds varētu garantēt, ka neiekļūšu kritienā, brauktu vēl un vēl

Kūtrais minējs
1. diena
Liepa ar Lielo Ellīti - Raunas Staburags, Rauna, Raunas pilskalns, pilsdrupas, baznīca un kafijpauze. Uzņemam pāris selfijus pie Raunas staburaga un pilsdrupām. Minūtes 10 pavadām Raunas informācijas centrā, spaidot kafijas automātu, kas, kamēr tek kafija, rāda uz displeja muļķikus vai reklāmas rullīti par Cēsīm Tad uz Drustiem, Dzērbeni, gar Bānūžu ezeru un Velnakmeni līdz Apšu koka baznīciņai (palaimējas iekļūt arī iekšā līdz Vecpiebalgai un naktsmītnei pie Alauksta. Naktsmītni meklējam tik ilgi, kamēr saimniekiem pacietība beidzas un viņi brauc iekš auto meklēt, kur mēs tik ilgi nozaudējušās. Nakšņošanas vietā ierodamies "autoeskorta" pavadībā. Paši vainīgi, ka nemāk ceļu izstāstīt :d









2. diena

Ceļamies reizē ar gaistošo Alauksta rīta miglu, apskatām kuplā skaitā saaugušās bekas pie kempinga tualetes. Mazliet patīksmināmies par skatu uz Alaukstu no estrādes, tālāk uz Vecpiebalgu iedzert kafiju, pabarot dīķī karpas un vērot, kā rīta saulstaros mostas Vecpiebalgas ūdensrozes. Pēc tam līdz Inešiem uz Vecpiebalgas muižu (vesels sakopts kompekss ar parku) un gar smuko Inesi līdz Kaibēniem ar Vidzemes gleznainajām lauku ainavām pa ceļam. Pēc Kaudzīšu māju apmeklējuma (vecākais memoriālais muzejs L-jā [;)] čunčinām uz Elku kalnu meklēt vietu, kur iztek Gauja, pikniks ar panorāmas skatu uz ieleju un tālāk jau pa briesmīgu granteni cauri Skujenei uz Nītauri un banketu Siguldā [:)]









Velomafijas 6. jubilejas bankets

"Velo dēka" Ikšķilē

Jaunas un lieliskas komandas "Normunds un Klukstes" debija velo-foto-orientēšanās mačos. Sākums skarbs. Starta uzdevumā iesācēju komandai varētu nākties patērēt teju pusi no 4 stundu kontrollaika, lai tiktu līdz "īstajai" distancei. Jāapmeklē 3, diezgan lielā attālumā esoši, punkti, lai savāktu pagaidām nezināmus priekšmetus. Tā kā Normunds ir ļoti pieredzējis šādu pasākumu dalībnieks, viņš dodas uz diviem punktiem viens pats, bet Klukstes apņemas nokārtot rēķinus ar vieglāko KP 1. Ar lieku laika un km patēriņu tas arī izdodas, un punktā mums piešķir īsto maču karti. Dodamies uz starta zonu tikties ar kapteini. Pēc brīža viņš jau brauc, lepns un priecīgs par guvumu - pludmales bumbu un putuplasta tāfeli, uz kuras jāuzraksta pasākuma un komandas nosaukums. Šie priekšmeti turpmāk jāved līdzi un jāiekļauj visās bildēs, kuras uzņemamas kontrolpunktos. Pirmais, 15 punktu vērtais KP nāk salīdzinoši viegli. Klukstes uz laipas sauļojas, peldas un mazliet mēģina kaut ko saprast no sacensību kartes, kamēr Normunds ar bumbu un tāfeli brien pāri Daugavai uz Meinarda salu uztaisīt selfiju. Kopumā nav pagājusi ne pusotra stunda, kad beidzot pa īstam startējam. Diemžēl turpmākie pāris punkti nedodas rokā - nu nekā nesanāk mežā un akmeņu kaudzē atrast īstos fotoobjektus. Mazliet sāk rasties sapīkums, ik pa brīdim mainām taktiku un plānus. Pilsētā jau punktus izdodas paņemt labāk, bet, kad sākam pa īstam iejusties, kontrollaiks jau strauji tuvojas beigām. Vēl kaut kur izdodas pazaudēt uzdevumu lapu, kur aprakstīts, kas jādara īpašajos punktos, kā arī esam jau ierakstījuši dažas atbildes uz jautājumiem. Nepadodamies, no citas komandas uzzinām uzdevumus, cenšamies tos arī izpildīt un finišā, pirms rezultātu nodošanas, aizpildām atbilžu lapu pa jaunam. Ieskaite ir, neesam arī pēdējie. Pateicoties organizatoru dīvainajai vietu sadales metodikai finiša protokolā esam 11. no 17, bet reāli 13.v. no 19 komandām.