Amatas taka

Ļoti izdevies pārgājiens! Labs laiks, neskaitāmie Amatas līkloči, klintis, atsegumi un krācītes. Un tik daudz visvisādu sarunu. Un dzejolis pie Zvārtas ieža. Un pat Cielaviņa manā mugursomā nebija zaudējusi formu, klājām galdu Ainavu kraujas augstākajā vietā. :) Biežāk vajadzētu tādus pārgājienus!

Indrāni - Sigulda

Skolas upe - Gauja - Egļupe - Ziedleju klints - Itāļu vakars.

Uz Meinarda salu

Satiekamies pie lielā pulksteņa, līkums caur Centrāltirgu, veselu mūžību nebiju te bijusi, Spīķeru kvartāls, un pa Daugavmalu, pa Ķengaraga promenādi. Gara liepu rinda, soliņi, gulbji un putnu vērošanas tornis. Viss tik sakopts, nopļauts un glīts. Bet vēl vairāk man patika pa mežonīgiem celiņiem caur Dārziņiem. Tad tiltiņš, Doles sala, HES, un pa dambi uz priekšu. Saulkalne, nevaram sagaidīt solīto krodziņu ar karbonādēm, izrādās, tas ir Ikšķilē un karbonādes tur tomēr nav. Bet toties noskatāmies basketbolu, uzēdam to, kas ir un tepat vien jau ir arī mūsu mērķis Meinarda sala. Neesmu nekad te bijusi, drupas zem jumta, liels krusts un darbojas kāds mācītājs. Daudz cilvēku, ir jau interesanti te pabūt, bet visvairāk man patika lielie, vecie celmi, kas parasti ir zem ūdens. Tad minam tālāk uz Ogri, šaurais, bailīgais tiltiņš. Ilgstoši līkumojam pa nekurieni un meklējam dendroparku ar torni kalna galā. Pēc tam pa kūkai kafejnīcā un viss, prieki beigušies, jābrauc uz Siguldu. Sākumā ceļš bez seguma-remonts, bet pēc tam uzņemam raitu tempu un ātri vien esam mājās. Pat tumsa neuznāk :)

Vienības velobrauciens un ballīte

Velomafijas biedri gan sasniedza lieliskus rezultātus sportiskajā tautas braucienā, gan žilbināja un ieguva titulus Retro velo pasākumā. Pēc tam ballīte ar izēšanos un neizšūšanu.

Velomafijai 9 gadi

Jo mazāk dalībnieku sāk piedalīties Velomafijas jubilejas pasākumos, jo ballītes ekskluzīvākas. Devītās dzimšanas dienas svinības sākas ar tērpšanos kleitās un uzkodām kādu viesmīlīgu mazpilsētas Valkas iedzīvotāju mājās. Vienkāršas cūku pupas integrētas smalkos salātos un īpaši mums ceptais Slavenais Biezpiena Sacepums - tas tik ir iesākums ballītei! Nākamā jubilejas atrakcija - šopings tuvējās ārzemēs. Valgā ir lielisks veikals "Magaziin", kurā iepirkšanās trakums pārņem pat līdz šim prātīgāko un līdzsvarotāko Velomafijas biedreni. Kas tikai netiek iepirkts: košas zeķes un krāsainas apakšbikses, elegantas glāzes un romantisks pods, pieskaņota soma un meditatīva spāre... Un cik daudz vēl visa kā acīm un rokām apmīļota, iekārota, bet nenopirkta (pagaidām) paliek veikalā. Žēl šķirties no Magaziina, bet ir jādodas uz nākamo veikalu iegādāt našķus svinību galdam. Uz slīdošās lentes rindojas gardumi viens aiz otra, šķiet neticami, ka to visu plāno notiesāt vien trīs trauslas kundzītes labākajos gados.

Kad maciņi patukšoti, var sēsties auto un doties uz ballītes vietu. Tā šoreiz noskatīta uz Latvijas - Igaunijas robežas, bet tomēr kaimiņu pusē, jo viņu būvētais skatu tornis šajā apkārtnē šķiet ērtāks nakšņošanai. Kad piebraucam pie Raadi skatu torņa, sajūsmināmies, jo tornis tiešām ir lielisks - augsts un vēl kalna galā! Ātri uzkāpjam papriecāties, bet tikpat ātri kāpjam lejā, jo pirms jubilejas banketa vēl programmā aktīvā daļa - pārgājiens pa Peļļu taku. 

 

Iestiprināmies ar arbūzu un dodamies. Sākumā ejam pa vienkārši parastu taciņu mežā gar Sūnekļa un Ilgāja ezeru krastiem un gar pašu EE-LV robežu. Tad īss pikniks uz laipas ezerā, tad gājiens pa parastu meža ceļu, pa parastu lauku ceļu... Nu nekā Tāda tajā Peļļu gravā neieraudzījām. Laikam jau Sigulda ar savām gravām izlutinājusi. Gājiena beigās pelde Smilšāja jeb, tā kā igauņu pusē, tad Liivajärv ezerā. 

 

Beidzot var ķerties arī pie vakara gaidītākās daļas - banketa skatu torņa augšējā stāvā. Ir ļoti silts vasaras vakars, augšā vējains un kļūst aizvien vējaināks, bet mēs nostiprinām zeltbārkstainā galdauta stūrus ar smagumiem, Velomafijas karogu stingri piesienam pie zibensnovedēja, ar pūlēm iededzam sveces, uzvelkam jaunās zeķes un sākam dzīres. Aizvien vairāk sāk krēsloties un satumst pamales, vējš aizvien stiprāk purina matus, kleitas un karogu. Drīz vien pamalēs sākas arī uguņošana par godu ballītei. Sākumā tas ir vienkārši interesanti, jo esam augstu, tāpēc redzam tālu, tālu... 

 

Bet nu nāk tā uguņošana aizvien tuvāk un pa vidu sajūsmai sāk iezagties arī bailes. Kad debesīs redzami ne tikai gaismas uzplaiksnījumi, bet arī zibens šautras un draudīgi lietus mākoņi, drošības pēc zvanām izglītotam fiziķim. Pēc nelielas konsultācijas saņemam ieteikumu tomēr kāpt lejā no torņa un izvēlēties drošāku patvērumu. Ātri vien sakrāmējamies un dodamies lejā, mūs sasniedz jau arī pirmās lietus lāses. Sakāpjam mašīnā, drošības pēc nobraucam arī lejā no kalna uz mazas pļaviņas tālāk no kokiem. Tā nu sēžam, lietus gāž, pērkons ducina un zibens zibeņo tā mēreni. Kad jau sāk palikt tā kā garlaicīgi un nolemjam izkustēties no vietas, lai palūrētu, kas atrodas blakus esošajā vigvama tipa namiņā turpat blakus, saņemam pamatīgu negaisa grāvienu turpat blakus. Sanāk kārtīgi nobīties un pat iespiegties. Tāpēc turpinām vien mierīgi sēdēt. 

Tomēr pienāk brīdis, kad lielais negaiss ir pārgājis, miegs arī sāk nākt, tāpēc domājam, ko darīt. Skaidrs, ka slapjajā tornī jau vairs nekāpsim, vēl jo vairāk, ka turpina līt. Piebraucam tuvāk vigvamam un auto gaismās mēģinām kaut ko saskatīt. Izskatās, ka tur jau kāds guļ, bet tā kā nekustas un nereaģē uz mūsu auto, rodas aizdomas, vai tik nav līķis. Vēl viena versija, ka tur ir kāds ar ieroci, tāpēc, kad uz vigvama sienām pēkšņi aizdomīgi sakustas gaismas, drošības pēc (šajā vakarā vispār liels akcents uz drošību :D ) pabraucam nostāk. Bet cik tad ilgi sēdēs, joprojām ir cerība par gulēšanu ērtākā pozā, tāpēc drosmīgi dodamies vēlreiz namiņa virzienā. Izrādās, tur neviena nav, pat ne līķa, tāpēc izritinām savus paklājiņus, segas un guļammaisus un dodamies pie miera. Nakts gan ir mazliet nemierīga, jo ir par karstu, kā arī vēl viens negaisiņš mūs šķērso, bet gulēt jau sanāk. Pat ar sapņošanu. Nākamais rīts ataust slapjš un apmācies, bet brokastis nolemjam ieturēt tomēr tornī. Augšā izrādās, ka neizdzertā vīna glāze stāv kā stāvējusi, bet Velomafijas karogs ir negaisa laikā parauts kosmosā, kāts vien palicis. Spriežam, ka tā ir Zīme, bet tad jau vēlāk manīs, kāda tieši. :) Kad nu pabrokastots, tad aizbraucam līdz Kornetiem, lai izietu Drusku pilskalna taku un uzkāptu Dzērves kalna skatu tornī. Pēc tam mūsu nelielais pulciņš sadalās, Ilze dodas vizināties ar velo Igaunijā, bet mēs ar Kristīni mājupceļā vēl izstaigājam Vaidavas dabas taku Apē un Vizlas taku Vidagā. Un, starp citu, nākamajai jubilejai ir jau sakalti plāni! :))

Paganaama atpūtas vieta

Drusku pilskalna taka Kornetos

Drusku pilskalna taka Kornetos

Vaidavas dabas taka Apē

Vizla

Jāņi Ziemeļigaunijā

Tradicionālais Velomafijas Jāņu daudzdiennieks šoreiz tāds īsāks.

Pirmā diena. No rīta gaismā apskatījām, kur iepriekšējā naktī īsti esam uzcēlušas teltis. Drebinājāmies ziemeļvējā, dzerot rīta kafiju, ar grūtībām un lamāšanos salikām riteņus un varējām doties ceļā. Izbraucam Lahepera līci. Keila ūdenskritums, Turisalu klints, Suurupi, atpakaļ līdz Keilai, kur pasākumā iesaistām arī foršo igauņu vilcienu. Pēc tam pēdējos 10 km līdz nometnei minot, jau kuro reizi spriedām, ka nevar braukt tik daudz, ka paliek jau grūti! Šodien sanāca 90 km. Nometnē mūs sagaidīja Brenguļu alus, kas deva spēku vakara cēlienam, un tad nu kūrām Jāņu ugunskuru, cepām pankūkas un līksmojām.

Otrā diena.  Vakardienas sagurums lika par sevi manīt un no rīta diezgan gurdeni posāmies dienai. Teltis nodrošinājām pret solīto lietu un devāmies ceļā. Apbraucām Pakri pussalu, ietaupījām katra 5 eiro, neuzkāpjot bākā. Gluži nejauši un pavisam nevajadzīgi izmetām lieku līkumu (eh, un bija taču domāts šodien nobraukt krietni mazāk km). Tad, slēpjoties no lietus, ietaupījumus ar uzviju notērējām launagā Padises muižā. Pēc tam gan bez maksas uzkāpām blakus esošā klostera tornī. Tālāk spocīgais Rummu karjers ar pelnu kalnu kā no citas planētas. Pašā vakarā nokļūstam atkal nometnē, kur teltis godam pārcietušas lietu, un var likties uz auss pēdējo nakti Leetse pludmalē.

No rīta modāmies saulainā, bet atkal jau krietni vējainā jūras malā. Tā kā tuvākajā apkārtnē viss apskatīts, pakojām čemodānus un braucām palūkot, kas labs Haapsalu apkārtnē. Jauki tur. Pavizinājāmies pa veloceliņu, kas izskatījās, ka agrāk bijis dzelzceļš, uzēdām meža zemenes, apskatījām visādus objektus pa ceļam, padzīvojāmies uz Pullapää klints. Tad no Rohukülas ostas superīgā pavējā aizlidojām atpakaļ uz Haapsalu, kur ar pusdienām, kafiju un kūku nosvinējām mini daudzdiennieka beigas.

PPP Siguldā

Iedvesmas Pārgājiens, hipsteru Pusdienas un mākslas Plenērs

1. daļa - botāniskais pārgājiens ar augu un ziedu vākšanu, pētīšanu, atpazīšanu un pat izrakšanu herbārijam.

Izlīkumojām pa Lilijas labirintu, ielūkojāmies askētiskajā Krimuldas baznīcā, apskatījām Kaupo kapu un Kubeseles alu un tad gar Runtiņa krastu uz priekšu. Šķērsojām vairākus izļodzījušos tiltiņus, uzrāpāmies līdz Saulstaru alai, uzkāpām uz Lielā akmens, pavērojām Gaujas laiviniekus un pa Bebru taku virzījāmies uz Siguldas pusi. Un papildus tam visu laiku modri lūkojāmies visapkārt un likām pušķos daždažādas ziedošas puķes. Tēlojām botāniķus. Dažus augus pat izrakām un papētījām arī saknes.

2. daļa - pusdienas hipsterīgajā Domā.

3. daļa - mākslas plenērs. Ievākto augu un ziedu zīmēšana. Ar kafiju, rabarbermaizītēm un absintu iedvesmai! Zīmējām, zīmējām, līdz sanāca vesela izstāde - gara rinda zīmējumu gar šķūnīša sienu. Brīnišķīga Vasarsvētku svētdiena!

Stokholmas velokruīzs

Plkst.11os no prāmja startē 307 Latvijas velobraucēji. Pamatīga straume. Mums aizrāda, ka braucam pa pretējā virziena veloceliņu, šķērsojam ielu ne tur kur vajadzētu, sākums ir diezgan haotisks.
Izbraucam starp Kungsgaten Kungu torņiem-pirmie Zviedru debesskrāpji, tad Stadshus, kur notiek Nobela balvas banketi, drusku pariņķojam pa vecpilsētu, atrodam pašu šaurāko ieliņu un nobāzējamies pie karaļnama gaidīt sardzes maiņu. Tā gan ne tuvu nav tik iespaidīga kā bijām sacerējušies. :)
Tad dodamies uz Katrīnas liftu, bet izskatās, ka tas remontā, pedalējam pa ieliņām augšup paši, lai drusku paietos pa augsto pasāžu un pavērotu skatu no augšas. Nākamā pietura - Skinnarviks kalns, tāds normāls, klinšaini skandināvisks kalns, no augšas smuki skati, vairākas grupiņas pikniko un sauļojas. Ir pirmā īsti vasarīgā diena - saulains un karsts, +27 grādi.
Pēc tam braucam uz mazu saliņu, kur atrodas Modernās mākslas muzejs. Pikaso nesameklējām, bet toties izlīdām caur košu tamborētu veidojumu. :) Tālāk gar piekrasti uz Djurgarden. Un te jau pavisam jauki. Vairs nav jādomā par satiksmi un ielu šķērsošanu, var relaksēti mīties gar krastu un priecāties par kuģīšiem, smukajām zviedru mājām un pavasarīgo zaļumu. Laika līdz kuģa atiešanai vēl daudz, izmetam dažus līkumus, tad vēlreiz iebraucam pilsētā,  trāpās tāda patīkami ēnaina gatve, iepērkamies ICA veikalā un precīzi 16:30 esam pie kuģa.

1. maija veloekskursija Rīgā

Šķiet, ka Velomafijai ir jauna tradīcija - 1. maija velobrauciens Rīgas apkārtnē. Agrāk bija tradīcija maija svētkos doties ārpus Latvijas. Bet tradīcijas drīkst taču mainīt :) Satiekamies Imantā, pa smukiem celiņiem līdz Lielupei. Uzkāpjam Baltajā kāpā un tad gar Buļļupi. Piestājam pie Bolderājas vecās koka baznīcas ar fifīgiem tornīšiem. Pēc tam jauna un spoža pareizticīgo baznīca. Mums pat atļauj uzkāpt zvanu tornī. Daugavgrīvas cietoksnim gan vārti aizslēgti, jābrauc citreiz :) Tad brienam pret vēju pa smiltīm līdz strīpainajai Bolderājas bākai. Uz mola nenormāli daudz makšķernieku. Reņģes. Riktīga jūras sajūta. Un tālāk pa Dzintara ielu līdz Vakarbuļļiem. Līdz Lielupes grīvai. Atpakaļ ripinām cieši gar Buļļupi. Smuki celiņi, skulptūru parks, vecā un jaunā apbūve. Tad izslavētais kebabs Bolderājas centrā, Ķemdziju iela, milzumaugsts skatu tornis Bumbu kalnā un atpakaļ uz Imantu. Atkal jau pilnīgi cits skatupunkts uz Rīgu.

Lojas ekspedīcija

Plāns:

Noiet gar Loju visā tās garumā no Jērkules ezera līdz ieteikai Gaujā.

Koriģētais plāns:

Iet sākt tomēr no Raganas (jo radās aizdomas, ka upes krasti sākumposmā varētu būt pārāk slapji) un beigt Rāmkalnos.

Realizācija:

1. Tikšanās Rāmkalnos, gājiens uz pieturu Murjāņos un brauciens ar autobusu līdz Raganai.
2. Maza ekskursija Raganā. Mēs tagad zinām, kas ir entalpija un kāds izskatās Gavēņu pilskalns.
3. Uz Raganas - Limbažu ceļa sākam ekspedīciju gar Loju. Šis un tas par ekspedīciju nehronoloģiskā secībā:
• Augu valsts. Sākumā nabadzīga, ir tik vien kā sausa zāle, no kuras vīt bizes. Bet tad jau parādās aizvien vairāk apskatāmu, glāstāmu un vācamu augu valsts pārstāvju. 
• Dažādas faktūras un tekstūras pumpuri; pūpoli - izkārtoti zaros tradicionālā rakstā vai taisnās rindās kā zaldātiņi; pirmās lapiņas.
• Vizbuļi - zili, balti un dzelteni. Saulstarītes, pakrēslītes, mazpurenītes.
• Tīrummalā saauguši sīpolloki. Nātres zupai un māllēpes tējai.
• Kazenāji, kas, pinoties pa kājām, paaugstina ekspedīcijas grūtības pakāpi.

• Sēņu valsts. Labi, ka kompānijā ir sēņu pazinēji.
• Pirmā Austrijas agrene. Dažs labs ilgi jāpārliecina, ka tas tomēr nav kolas korķītis.
• Austrijas agrenes ik uz soļa.
• Google saka, ka Austrijas agrenes ir ēdamas. Nogaršojam. Mērcei gan neviens nesalasa. 
• Pūpēdīši, piepītes un vienkārši sēņu čipsi. Nenogaršoti.
• Ekspedīcijas beigu daļā tiek pamanīts arī izbalējis vai nenosauļojies murķelis, mājās gan tiek noskaidrots, ka tā bijusi diezgan reti sastopamā dižā bisīte. 

• Dzīvnieku valsts. 
• Tās mīlīgākais pārstāvis - Katrīndzirnavu kaķis. 
• Pārstāvis, kuru pašu neizdevās aplūkot, bet bija manāmi viņa nedarbi, sagāzto koku un aizsprostu izskatā. 
• Vēl kāds spilgts eksemplārs, kuru pēc izbalojušā galvaskausa vien neizdevās atpazīt. 
• Un gudrās pūces pie Sējas skolas.

• Ēkas, būves un citi krāvumi.
• Tilti, tiltiņi un laipas. Nu nesaskaitāmi daudz! Teju katram gājām pāri un vēlējāmies aizvien jaunas vai tās pašas vēlēšanās. Tām noteikti ir jāpiepildās!
• Brīnišķīgais akmeņu krāvums ar sūnu paklājiem. 
• Mednieku tornīši, no kuriem dažos tiek arī uzkāpts. 
• Iespaidīgā Katrīndzirnavu ēka. 
• Vecā koka kamaniņu trase - finiša zonā ļoti labi saglabājusies. 
• Rāmkalnu bistro ar ilgi gaidītām pusdienām.

• "Gauja miniatūrā" - Loja tiešām atbilst salīdzinājumam. Līkumi un kārtīgas cilpas, pa kādai attekai, pa kādam atvaram... Un atsegumi. Lejtecē dažs labs tikpat iespaidīgs kā īstajai Gaujai. Un tas turpat pie lielā ceļa, tik daudz reižu garām braukts, bet līdz šim Lojas brīnumi bija palikuši neapskatīti. 

 Secinājums: lielisks pavasara pārgājiens! Un dabā ir jāiet!