Velomafijai 9 gadi

Jo mazāk dalībnieku sāk piedalīties Velomafijas jubilejas pasākumos, jo ballītes ekskluzīvākas. Devītās dzimšanas dienas svinības sākas ar tērpšanos kleitās un uzkodām kādu viesmīlīgu mazpilsētas Valkas iedzīvotāju mājās. Vienkāršas cūku pupas integrētas smalkos salātos un īpaši mums ceptais Slavenais Biezpiena Sacepums - tas tik ir iesākums ballītei! Nākamā jubilejas atrakcija - šopings tuvējās ārzemēs. Valgā ir lielisks veikals "Magaziin", kurā iepirkšanās trakums pārņem pat līdz šim prātīgāko un līdzsvarotāko Velomafijas biedreni. Kas tikai netiek iepirkts: košas zeķes un krāsainas apakšbikses, elegantas glāzes un romantisks pods, pieskaņota soma un meditatīva spāre... Un cik daudz vēl visa kā acīm un rokām apmīļota, iekārota, bet nenopirkta (pagaidām) paliek veikalā. Žēl šķirties no Magaziina, bet ir jādodas uz nākamo veikalu iegādāt našķus svinību galdam. Uz slīdošās lentes rindojas gardumi viens aiz otra, šķiet neticami, ka to visu plāno notiesāt vien trīs trauslas kundzītes labākajos gados.

Kad maciņi patukšoti, var sēsties auto un doties uz ballītes vietu. Tā šoreiz noskatīta uz Latvijas - Igaunijas robežas, bet tomēr kaimiņu pusē, jo viņu būvētais skatu tornis šajā apkārtnē šķiet ērtāks nakšņošanai. Kad piebraucam pie Raadi skatu torņa, sajūsmināmies, jo tornis tiešām ir lielisks - augsts un vēl kalna galā! Ātri uzkāpjam papriecāties, bet tikpat ātri kāpjam lejā, jo pirms jubilejas banketa vēl programmā aktīvā daļa - pārgājiens pa Peļļu taku. 

 

Iestiprināmies ar arbūzu un dodamies. Sākumā ejam pa vienkārši parastu taciņu mežā gar Sūnekļa un Ilgāja ezeru krastiem un gar pašu EE-LV robežu. Tad īss pikniks uz laipas ezerā, tad gājiens pa parastu meža ceļu, pa parastu lauku ceļu... Nu nekā Tāda tajā Peļļu gravā neieraudzījām. Laikam jau Sigulda ar savām gravām izlutinājusi. Gājiena beigās pelde Smilšāja jeb, tā kā igauņu pusē, tad Liivajärv ezerā. 

 

Beidzot var ķerties arī pie vakara gaidītākās daļas - banketa skatu torņa augšējā stāvā. Ir ļoti silts vasaras vakars, augšā vējains un kļūst aizvien vējaināks, bet mēs nostiprinām zeltbārkstainā galdauta stūrus ar smagumiem, Velomafijas karogu stingri piesienam pie zibensnovedēja, ar pūlēm iededzam sveces, uzvelkam jaunās zeķes un sākam dzīres. Aizvien vairāk sāk krēsloties un satumst pamales, vējš aizvien stiprāk purina matus, kleitas un karogu. Drīz vien pamalēs sākas arī uguņošana par godu ballītei. Sākumā tas ir vienkārši interesanti, jo esam augstu, tāpēc redzam tālu, tālu... 

 

Bet nu nāk tā uguņošana aizvien tuvāk un pa vidu sajūsmai sāk iezagties arī bailes. Kad debesīs redzami ne tikai gaismas uzplaiksnījumi, bet arī zibens šautras un draudīgi lietus mākoņi, drošības pēc zvanām izglītotam fiziķim. Pēc nelielas konsultācijas saņemam ieteikumu tomēr kāpt lejā no torņa un izvēlēties drošāku patvērumu. Ātri vien sakrāmējamies un dodamies lejā, mūs sasniedz jau arī pirmās lietus lāses. Sakāpjam mašīnā, drošības pēc nobraucam arī lejā no kalna uz mazas pļaviņas tālāk no kokiem. Tā nu sēžam, lietus gāž, pērkons ducina un zibens zibeņo tā mēreni. Kad jau sāk palikt tā kā garlaicīgi un nolemjam izkustēties no vietas, lai palūrētu, kas atrodas blakus esošajā vigvama tipa namiņā turpat blakus, saņemam pamatīgu negaisa grāvienu turpat blakus. Sanāk kārtīgi nobīties un pat iespiegties. Tāpēc turpinām vien mierīgi sēdēt. 

Tomēr pienāk brīdis, kad lielais negaiss ir pārgājis, miegs arī sāk nākt, tāpēc domājam, ko darīt. Skaidrs, ka slapjajā tornī jau vairs nekāpsim, vēl jo vairāk, ka turpina līt. Piebraucam tuvāk vigvamam un auto gaismās mēģinām kaut ko saskatīt. Izskatās, ka tur jau kāds guļ, bet tā kā nekustas un nereaģē uz mūsu auto, rodas aizdomas, vai tik nav līķis. Vēl viena versija, ka tur ir kāds ar ieroci, tāpēc, kad uz vigvama sienām pēkšņi aizdomīgi sakustas gaismas, drošības pēc (šajā vakarā vispār liels akcents uz drošību :D ) pabraucam nostāk. Bet cik tad ilgi sēdēs, joprojām ir cerība par gulēšanu ērtākā pozā, tāpēc drosmīgi dodamies vēlreiz namiņa virzienā. Izrādās, tur neviena nav, pat ne līķa, tāpēc izritinām savus paklājiņus, segas un guļammaisus un dodamies pie miera. Nakts gan ir mazliet nemierīga, jo ir par karstu, kā arī vēl viens negaisiņš mūs šķērso, bet gulēt jau sanāk. Pat ar sapņošanu. Nākamais rīts ataust slapjš un apmācies, bet brokastis nolemjam ieturēt tomēr tornī. Augšā izrādās, ka neizdzertā vīna glāze stāv kā stāvējusi, bet Velomafijas karogs ir negaisa laikā parauts kosmosā, kāts vien palicis. Spriežam, ka tā ir Zīme, bet tad jau vēlāk manīs, kāda tieši. :) Kad nu pabrokastots, tad aizbraucam līdz Kornetiem, lai izietu Drusku pilskalna taku un uzkāptu Dzērves kalna skatu tornī. Pēc tam mūsu nelielais pulciņš sadalās, Ilze dodas vizināties ar velo Igaunijā, bet mēs ar Kristīni mājupceļā vēl izstaigājam Vaidavas dabas taku Apē un Vizlas taku Vidagā. Un, starp citu, nākamajai jubilejai ir jau sakalti plāni! :))

Paganaama atpūtas vieta

Drusku pilskalna taka Kornetos

Drusku pilskalna taka Kornetos

Vaidavas dabas taka Apē

Vizla