Zemeņu brauciens

Satikāmies Inčukalna stacijā, zinoša gida pavadībā pa smukiem priežu siliem gar rajona visaugstāko kāpu uz vienu un arī otru gudrona dīķi. Izrādās, tie ir Eiropas mēroga objekti. Un tad uz zemeņu lauku. Jau pa gabalu redzam garu mašīnu rindu, daudz lasītāju, bet nav sistēmas, katrs iet, kur grib, neviens nezina, kur jau ir nolasīts, kur ne. Vietām lielas smukas ogas, vietām pavisam sīkas. Pieēdām pilnus vēderu un mazliet arī līdzi paņēmām. Un tad lēnītēm ripinām tālāk. Vangažu baznīca, Vilkaču priede, guļbaļķu kapliča, Annas Ludiņas Mākslinieku dārzs, dažas cilpas pa bezceļiem, Inčukalna Velnala ar avotiem, Maugļa šūpoles. Palieņu pļavas, meditācija pie liepas, Rāmkalnu ēstuve un augšā pa kalnu uz Bonsai parku. Bija mums pat gandrīz kaut kas no tējas ceremonijas. 

Saldējums un SUPošana

Ļoti vasarīgs vasaras pasākums. Vispirms pasēdēšana Skrīveru mājas saldējuma pagalma svētkos. Septiņpadsmit dažādi saldējumi un dzīvā mūzika.

Pēc tam SUPošana Pērsē un Daugavā. Skats uz Kokneses pilsdrupām no vienas un otras puses, sasveicināšanās ar šīs puses labāko loka šāvēju, stāsti par tieši šajos ūdeņos pavisam nesen nozvejoto 100kilogramīgo samu, raudošās meitenes skulptūra, Likteņdārzs, amfiteātris, drusku vējiņš, drusku vilnīši, sevišķi ja kāds ūdensmotocikls pašaujas garām. Un tas viss lēni slīdot pa ūdens virsmu stāvot uz kaut kāda dēļa un iroties ar vienu airi.

Uz Lāčupītes rododendriem

Normunds mūs izveda pa mazajiem meža ceļiem un takām, pirmoreiz mūžā biju Lāčupītes rododendru audzē, viņi tur pilnīgi iedzīvojušies. Kā tādi mežoņi aug, plešas un vairojas un zied kā traki! Knapi var izspraukties pa taciņām. Un pirmo reizi šogad nopeldējos jūrā, silts ūdens. Un redzējām atjaunoto Cērkstes muižu. Un atpakaļceļā atkal visādi meža celiņi, dvēsele vienkārši gavilē!