Satikāmies Inčukalna stacijā, zinoša gida pavadībā pa smukiem priežu
siliem gar rajona visaugstāko kāpu uz vienu un arī otru gudrona dīķi.
Izrādās, tie ir Eiropas mēroga objekti. Un tad uz zemeņu lauku. Jau pa
gabalu redzam garu mašīnu rindu, daudz lasītāju, bet nav sistēmas, katrs
iet, kur grib, neviens nezina, kur jau ir nolasīts, kur ne. Vietām
lielas smukas ogas, vietām pavisam sīkas. Pieēdām pilnus vēderu un mazliet arī līdzi paņēmām. Un tad lēnītēm ripinām tālāk. Vangažu
baznīca, Vilkaču priede, guļbaļķu kapliča, Annas Ludiņas Mākslinieku
dārzs, dažas cilpas pa bezceļiem, Inčukalna Velnala ar avotiem, Maugļa šūpoles. Palieņu pļavas, meditācija pie
liepas, Rāmkalnu ēstuve un augšā pa kalnu uz Bonsai parku. Bija mums
pat gandrīz kaut kas no tējas ceremonijas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru