Pasākums,
kurā velomafijas komanda, bruņojusies ar kompasu, nebijās lietus un
stājās uz starta līnijas kopā ar citiem tikpat nopietni bruņotiem
veloorientieristiem, jau pašā sākumā nošķiedās ar dubļiem līdz acīm un
apcerēja dubļusargu lietderīgumu, apņēmīgi soļoja pa Ķemeru tīreļa
nedrošajām, dažviet apledojušām laipām un posmiem, kur laipu vairs
nebija, mežā, sastopot vadātāju, saprata, ka nākotnē mazliet
jāpavingrinās orientēšanās mākslā, pastaigājās pa 30 m augstas pamestas
jaunceltnes jumtu, piedzīvoja vienu elegantu dubultkritienu un vienu
ļoti elegantu velo daļēju iegremdēšanu dūņās ar tam sekojošu lidojumu
pāri stūrei, ieguva kvēlu fanu pulciņu Stīvena, Renāra, Sergeja un citu
pieklājīgu, izpalīdzīgu un azartisku Ķemeru puišeļu izskatā, sešu stundu
laikā atrada arī dažus kontrolpunktus, un finālā tika pat pie
ierāmētiem diplomiem, kā arī beigu beigās par šo notikumu uzrakstīja
garāko teikumu velomafijas piedzīvojumu aprakstu vēsturē!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru